Pirms 100 gadiem, 1915. gada 8. maijā, vācu rokās krita Liepāja – pirmā lielākā pilsēta, ko vācieši Pirmā pasaules kara laikā ieņēma Latvijas teritorijā.

Lasītākie

Kokteilis

Cik tev gadu? Pasaki savu vecumu, un mēs pateiksim vienu svarīgu frāzi, kas tev jāņem vērā tieši šogad

Cilvēkstāsts

“Naktī izsauca galveno ārstu, bija panika, visi runāja, sačukstējās, baidījās man ko teikt…” Martas mammas Ingas stāsts par dzīves lielākajām vērtībām 5

Šoferim, naktī braucot no Rīgas uz Valmieru, vien par mata tiesu izdevies izvairīties no nelaimes, pateicoties cita šofera reakcijai

Lasīt citas ziņas

Likteņa ironijas dēļ, kā zināms, arī 30 gadus vēlāk šī diena kļuva iezīmīga Kurzemes un Liepājas liktenim, jo 1945. gada 8. maijā Ezerē sarkanās armijas priekšā kapitulēja vācu karaspēka grupa “Kurzeme”, tostarp 9000 latviešu leģionāru. Daļa no viņiem uzsāka partizānu gaitas. 1915. gadā gan nekas tāds nenotika. Liepāja tika ieņemta ar minimālu Krievijas armijas pretestību. 1600 krievu karavīru un jūrnieku padevās gūstā. Vācieši, Liepāju ieņemot, zaudēja tikai 23 vīrus. Vācu guvums bija ne vien lieliskā kara osta, bet arī lieli jēlmateriālu krājumi, tajā skaitā cinks. Liepājā tāpat atradās viena no lielākajām dzeloņstiep­ļu rūpnīcām Krievijā, kas nu pārgāja vācu rokās. Tikai pēc šīs ostas pilsētas krišanas Krievijas armijas virspavēlniecība sāka saprast, ka stāvoklis ir ļoti nopietns un apdraudēta arī Jelgava un Rīga.