1916. gadā 1. jūlijs 0
Pirms 100 gadiem, 1916. gadā 1. jūlijā, Rietumu frontē pie Sommas upes ar sabiedroto kājnieku uzbrukumu Francijā sākās viena no Pirmā pasaules kara un cilvēces karu vēsturē asiņainākajām kaujām, kas Lielbritānijas bruņoto spēku vēsturē palikusi pat kā pati asiņainākā. Kauja pie Sommas ilga līdz 18. novembrim.
Frančiem un britiem cīnoties pret vāciešiem, dzīvību zaudēja vai tika ievainoti vairāk nekā miljons vīru. Tikai pirmajā dienā vien britu rindās krita vai tika ievainoti 57 470 karotāju. Zaudējumi bija milzīgi, par spīti tam, ka artilērijas sagatavošanas ugunī pirms uzbrukuma britu un franču lielgabali pret pretinieka ierakumiem dažu dienu laikā izšāva pusotru miljonu granātu un vairākās vietās vācu pozīcijas sapieri vienkārši uzspridzināja. Kara vēsturē Sommas kauja palikusi arī dēļ tā, ka tajā pirmo reizi tika izmantoti tanki un nozīmīgu lomu spēlēja kara aviācija. Kaujas beigās izrādījās, ka sabiedrotie spējuši iedziļināties vācu okupētajā teritorijā tikai par 9,7 km. Lai arī tas bija pirmais panākums kopš 1914. gada franču atkāpšanās, uzvara tika pirkta par neadekvātu cenu.
