Sākas asiņainās Ziemassvētku kaujas

Pirms 100 gadiem Tīreļpurvā un vēlāk Ložmetējkalnā agrā rītā sākās 25 diennaktis ilgās asiņainās “Ziemassvētku kaujas” (pēc jaunā stila tās sākās 1917. gada 5. janvārī). Latviešu strēlnieki un sibīrieši devās pārsteiguma uzbrukumā vācu pozīcijām. Krita, tika ievainoti vai pazuda bez vēsts ap 5000 karavīru, tomēr mērķis – ieņemt Jelgavu un varbūt pat atbrīvot Kurzemi – palika nesasniegts.

Lasītākie

Kad visas bikses spiež: kāpēc ar gadiem vēders kļūst apaļāks un kā to apturēt – padomi, kas patiešām strādā

Baiss atklājums satricina Lielbritāniju: noskaidrots, ka jaunās izlūkdienesta vadītājas vectēvs bijis bēdīgi slavenais “Miesnieks”

Veselam

7 produkti, kurus nedrīkst otrreiz sildīt: tie var nodarīt būtisku kaitējumu veselībai

Lasīt citas ziņas

Krievijas impērijas armijas pavēlniecība šajā uzbrukumā izmantoja līdz tam neierastu metodi – doties uzbrukumā bez artilērijas sagatavošanas uguns, kas tikai ceļot pretinieka modrību un tāpat nenodarot sagatavotām pozīcijām lielu postu. Dažas stundas pirms rītausmas divi strēlnieku pulki kopā ar vienu sibīriešu pulku slepus pielavījās vācu pozīcijām, pārgrieza dzeloņstieples un pārsteidza pretinieku pēkšņā triecienā, ieņemot stipri nocietināto Ložmetējkalnu, sagūstot ap tūkstoti vāciešu un iegūstot daudz trofeju. Tomēr štābu līmenī operācija bija plānota pavirši. Rezervju, ar kurām attīstīt uzbrukumu, nebija. Strēlniekiem un latviešu sabiedrībai radās iespaids, ka viņu dzīšana nāvē bijusi apzināta. Tāds noskaņojums veicināja vēlāko pāriešanu lielinieku pusē.