Pirms 100 gadiem, 1916. gada 25. maijā, “Jaunākās Ziņas” vēsta par Pirmā pasaules kara izraisīto pamestību un tukšajiem fabriku korpusiem agrāk rūpnieciski rosīgajā Sarkandaugavā, kā arī to, ka pazīstamais uzņēmējs un mecenāts Augusts Dombrovskis savā “Ziemeļblāzmas” pilī Vecmīlgrāvī izmitinājis 100 latviešu bēgļu bērnus no Kurzemes.

Lasītākie

Lai krīzes vai kara situācijā neciestu badu… 10 pārtikas produkti, kuri nebojājas gadiem ilgi

“Gaidīja, bet nesagaidīja…” Kamēr izmeklējumi “atpūtās” datubāzē, tikmēr pacientes dzīvība izdzisa gaidīšanas rindā

Kokteilis

Tavs dzimšanas mēnesis atklāj, kā tu reaģē uz pārmaiņām – sakritība ir biedējoša

Lasīt citas ziņas

Saticis kareivju grupu, 75 gadus vecais Dombrovskis tiem taujājis: “Tagad Rīgu neatdosiet, vai ne?” Sirmais vīrs bažījās, ka vēsture var atkārtoties un viņa lolojums aizies postā, kā jau 1905. gada revolūcijā, kazaku nodedzināta, bija gājusi zudumā iepriekšējā, koka “Ziemeļblāzma”. “Tagad vācieši nevarēs nodedzināt manu pili – viss tikai dzelzs un betona,” viņš tomēr priecājies. 1915. gada augustā šajā ēkā no apkaimes strādniekiem bija saformēts 700 brīvprātīgo lielais 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljons. 1917. gada vasaras beigās, kad Rīgu ieņēma vācieši, Dombrovskis tomēr izšķīrās pamest loloto “Ziemeļblāzmas” biedrības namu, bet jau 1918. gada maijā viņš atkal atgriezās, kaut Rīga joprojām bija vācu rokās. Ēkā tika iekārtots bērnudārzs un tā veiksmīgi pārdzīvoja kā juku laikus, tā bermontiādi.