Pirms 100 gadiem, 1916. gada 26. februārī, “Jaunākās Ziņas” vēstīja: “Franču frontē cīņa pie Verdenas turpinās visā puslokā ap cietoksni, sasniegdama lielu niknumu te vienā, te otrā punktā.

Lasītākie

Lai krīzes vai kara situācijā neciestu badu… 10 pārtikas produkti, kuri nebojājas gadiem ilgi

Kokteilis

Kas jūs bijāt iepriekšējā dzīvē? Vienkāršs aprēķins pēc dzimšanas datuma var sniegt atbildi

Pēc Irānas “nē” Trampam ASV “pastardienas lidmašīna” pamanīta riņķojam virs ASV kodolieroču vadības centra

Lasīt citas ziņas

Tomēr triju dienu niknais uzbrukums franču spārniem nav devis ienaidniekam lielus ieguvumus, vismaz tādus, kuri būtu vērti lielo zaudējumu.” Verdenas kauja, sākusies ar vācu uzbrukumu 21. februārī, iegājusi vēsturē kā garākā un viena no asiņainākajām Pirmā pasaules kara kaujām un arī kā sinonīms asiņainam un reizē bezjēdzīgam abpusējam slaktiņam karalaukā. Vācieši to sauca par “Blutmühle” jeb “asinsdzirnavām”. Šī kauja noslēdzās 1916. gada 19. decembrī, nevienai no pusēm tā arī negūstot vērā ņemamus panākumus. Artilērijas apšaudēs, nebeidzamos uzbrukumos un pretuzbrukumos franči un vācieši kopā zaudēja ap 700 tūkstošus vīru, no kuriem apmēram 320 tūkstoši bija kritušo. Zaudējumu skaits abās pusēs bija aptuveni vienāds.