Ilustratīvs attēls

Pirms 100 gadiem, 1916. gada 3. novembrī, ar Krievijas impērijas armijas vadības pavēli Latviešu strēlnieku bataljonus pārformēja pulkos, apvienojot pulkus divās brigādēs (katrā brigādē pa četriem pulkiem).

Lasītākie

“To bezjēdzīgo brīvdienu 1. maijā sen bija laiks izbeigt.” Sociālo tīklu lietotāju viedokļi par 1.maiju kā oficiālu brīvdienu

Norvēģijā ir pilsēta, kuras iedzīvotājiem jau vairāk nekā 70 gadus ir aizliegts nomirt. Nežēlīgs liktenis sagaida tos, kuri saslimuši 30

VIDEO. “Divas mašīnas pašvaldības policijas atbrauca” – Ogrē slēgts bērnu izveidotais dzērienu veikals 136

Lasīt citas ziņas

Pulku veidošana faktiski sākās jau augustā – septembrī. Par 1. brigādes komandieri iecēla ģenerāli Augustu Misiņu, par 2. brigādes – pulkvedi Andreju Auzānu. Pārformēšanai bija vairāki iemesli. Pirmkārt, brīvprātīgo skaits jau pārsniedza 8000 cilvēku, kas ļāva veidot lielākas vienības. Otrkārt, un to strēlnieki nezināja, armijas virspavēlniecība sāka gatavoties tā sauktajām Ziemassvētku kaujām. 20. – 30. gados Latvijā varēja vērot strīdus par pārformēšanas nozīmi. Vieni uzskatīja, ka tā bijusi kļūda, jo kaujas zaudējumi latviešiem būtu mazāki, ja uzbrukumā dotos bataljoni, ne pulki. Savukārt citi aizrādīja, ka bez pulkiem latvieši negūtu to kauju slavu un prestižu, ko tie vēlāk ieguva.