Pirms 100 gadiem, 1916. gada 3. oktobrī, Ziemeļīrijā piedzima ārsts kardiologs Frenks Pent­ridžs, kura nopelns ir daudzu dzīvību glābjošā portatīvā defibrilatora izgudrošana.

Lasītākie

Veselam

Neredzamās slepkavas: četri ikdienas ieradumi, kas nemanāmi bojā asinsvadus un palielina trombu attīstības risku

Kokteilis

Ja esi dzimis vienā no šiem trīs datumiem, tev uzlikts īpašs “zīmogs” no pagātnes

TV24

“Neviens nevarēja saprast, kas tas par ieroci!” Slaidiņš atklāj interesantu incidentu “Zapad 2025” laikā

Lasīt citas ziņas

Šī iekārta ap 20. gadsimta 70. gadiem kļuva par svarīgāko ātrās medicīniskās palīdzības dienestu ekipējumā, lielā mērā radot apvērsumu tajos priekšstatos, kādi par “ātrajiem” pastāvēja pirms tam. Balstoties kardiologu pieredzē, Pentridžs konstatēja, ka, nesniedzot savlaicīgu palīdzību, pacientiem vīriešiem pāri pusmūžam 60% gadījumu pēc sirdstriekas iestājas nāve jau pirmajā stundā. Savukārt 90% šo gadījumu pacientu bija cietuši no sirds priekškambaru fibrilācijas izsauktas aritmijas. Defibrilatora uzdevums ir normālas sirdsdarbības atjaunošana ar elektroimpulsa palīdzību. Pirmo tāda veida iekārtu 1965. gadā Pentridžs ieviesa Belfāstas klīnikas auto. Tā sākotnēji svēra 70 kg un enerģiju ņēma no auto akumulatora. Pacientu mirstības procents samazinājās divkārt.