Pirms 100 gadiem, 1916. gada 8. februārī, Helsinkos tālbraucējkapteiņa ģimenē dzimis izcilais latviešu trimdas prozaiķis un dzejnieks Gunars Janovskis.

Lasītākie

Tārps, fekālija vai dupsis? Pirms dod vārdu savam bērnam, padomā vēlreiz: lūk, ko šie populārie vārdi nozīmē citās valodās 2

Kas tāds Krievijas-Ukrainas karā noticis pirmo reizi: Zelenskis nāk klajā ar paziņojumu, kas sašūpojis kara gaitu

Veselam

Tiem, kas vēlas dzīvot ilgāk: 5 vienkārši ikdienas ieradumi, kas palēnina novecošanos

Lasīt citas ziņas

Pēc došanās bēgļu gaitās viņa dzīve kopš 1947. gada ritēja Lielbritānijā, kur sarakstīti vairāk nekā 30 romāni. Viens no pazīstamākajiem ir “Sōla”. Bērnībā no Gunāra gan neviens lielas lietas neesot gaidījis un skola pabeigta ar lielām grūtībām. Literāts vēlāk atcerējās, ka tēvs viņam pusaudža gados vaicājis: “Nu, puika, kas tu dzīvē gribi būt?” – “Papiņ, es būšu rakstnieks.” – “Muļķi, tur vajag talantu!” Tomēr puisis iestājies Latvijas Universitātē, un viņa pirmā publikācija bijusi ar pseidonīmu Gunars Salna parakstītais tēlojums “Piezīmes ceļojot” 1938. gadā. Kā rakstnieks Janovskis sevi pierādīja trimdas laikā Anglijā, kad 50. gadu sākumā bija pārvarētas ar iedzīvošanos saistītās grūtības. Lai arī viņš uzturēja sakarus ar dažiem literātiem dzimtenē, plašāka sabiedrība Latvijā par Janovska darbiem un eksistenci uzzināja tikai 1989. gadā pēc publikācijas “Karogā”.