Pirms 100 gadiem, 1916. gada 9. jūnijā, “Jaunākās Ziņas” par latviešu kultūras ļaužu gaitām, kamēr rit Pirmais pasaules karš: “Skulptors Burkards Dzenis nupat pabeidzis divus ievērojamus darbus: latviešu varoņa Frīdriha Brieža ģīmetni un “Žēlsirdīgā māsa”.

Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 6 vārdu īpašniekus, kurus visbiežāk ieskauj kupls bērnu pulciņš 10

Ko Ķīna dara ar zinātnieku, kurš patvaļīgi pasaulei atklāja Covid-19 izplatību? 60

Daudzas šo nezina! 15 populārākās sieviešu kļūdas seksā 15

Lasīt citas ziņas

Abi šie darbi laikam cirsti marmorā. (..) Dzīva un interesanta ir Brieža portreja. Tas ir teicami, ka latviešu varoņu tēlus dara tuvus un paliekošus mākslas darbos. Skulptors Teodors Zaļkalns darina Brieža bareljefu, kurš laikam nāks arī pārdošanā. Janis Rozentāls no nesen pārciestās grūtās slimības atpūšas Somijā, turpat veselības nolūkā uzturas Jēkabs Duburs. Akadēmiķis Vilhelms Purvītis dzīvo Petrogradas tuvumā. Jānis Kuga vasaru pavadīs Rjazaņas guberņā, kur cītīgi strādā pie dažu dekorāciju skiču pagatavošanas. Viņš saņēmis pasūtījumu no Amerikā dzīvojošiem latviešiem, kas sataisās izrādīt veselu rindu latviešu oriģināldarbu. Daudzi no jauniem māksliniekiem pēc skolu beigšanas tiek iesaukti kara dienestā.”