Pirms 100 gadiem, 1916. gada 9. jūnijā, “Jaunākās Ziņas” par latviešu kultūras ļaužu gaitām, kamēr rit Pirmais pasaules karš: “Skulptors Burkards Dzenis nupat pabeidzis divus ievērojamus darbus: latviešu varoņa Frīdriha Brieža ģīmetni un “Žēlsirdīgā māsa”.

Lasītākie

Kokteilis

Personības TESTS. Izvēlies durvis, kuras pirmās piesaistīja tavu uzmanību, un atklāj, kas tevi sagaida

CVK paziņo, kad varētu būt zināmi pirmie pašvaldību vēlēšanu rezultāti

Rosļikovs izsaka pirmās cerības pēc vēlēšanām un komentē savu “izgājienu” Saeimā 26

Lasīt citas ziņas

Abi šie darbi laikam cirsti marmorā. (..) Dzīva un interesanta ir Brieža portreja. Tas ir teicami, ka latviešu varoņu tēlus dara tuvus un paliekošus mākslas darbos. Skulptors Teodors Zaļkalns darina Brieža bareljefu, kurš laikam nāks arī pārdošanā. Janis Rozentāls no nesen pārciestās grūtās slimības atpūšas Somijā, turpat veselības nolūkā uzturas Jēkabs Duburs. Akadēmiķis Vilhelms Purvītis dzīvo Petrogradas tuvumā. Jānis Kuga vasaru pavadīs Rjazaņas guberņā, kur cītīgi strādā pie dažu dekorāciju skiču pagatavošanas. Viņš saņēmis pasūtījumu no Amerikā dzīvojošiem latviešiem, kas sataisās izrādīt veselu rindu latviešu oriģināldarbu. Daudzi no jauniem māksliniekiem pēc skolu beigšanas tiek iesaukti kara dienestā.”