Pirms 100 gadiem, 1916. gada 9. jūnijā, “Jaunākās Ziņas” par latviešu kultūras ļaužu gaitām, kamēr rit Pirmais pasaules karš: “Skulptors Burkards Dzenis nupat pabeidzis divus ievērojamus darbus: latviešu varoņa Frīdriha Brieža ģīmetni un “Žēlsirdīgā māsa”.

Lasītākie

Kokteilis

Ja esi dzimis vienā no šiem trīs datumiem, tev uzlikts īpašs “zīmogs” no pagātnes

Kokteilis

Melnā svītra ir aiz muguras: šīs zodiaka zīmes septembra beigās beidzot spēs atvadīties no problēmām

Veselam

Neredzamās slepkavas: četri ikdienas ieradumi, kas nemanāmi bojā asinsvadus un palielina trombu attīstības risku

Lasīt citas ziņas

Abi šie darbi laikam cirsti marmorā. (..) Dzīva un interesanta ir Brieža portreja. Tas ir teicami, ka latviešu varoņu tēlus dara tuvus un paliekošus mākslas darbos. Skulptors Teodors Zaļkalns darina Brieža bareljefu, kurš laikam nāks arī pārdošanā. Janis Rozentāls no nesen pārciestās grūtās slimības atpūšas Somijā, turpat veselības nolūkā uzturas Jēkabs Duburs. Akadēmiķis Vilhelms Purvītis dzīvo Petrogradas tuvumā. Jānis Kuga vasaru pavadīs Rjazaņas guberņā, kur cītīgi strādā pie dažu dekorāciju skiču pagatavošanas. Viņš saņēmis pasūtījumu no Amerikā dzīvojošiem latviešiem, kas sataisās izrādīt veselu rindu latviešu oriģināldarbu. Daudzi no jauniem māksliniekiem pēc skolu beigšanas tiek iesaukti kara dienestā.”