1918. gada 22. septembrī. Kurš pārņems varu Baltijā? 0
Pirms 100 gadiem Vācijas ķeizars Vilhelms II pasludināja, ka Baltija ir “brīvs un patstāvīgs apgabals”, kaut realitātē pēc Brestas miera noslēgšanas 1918. gada 3. martā Baltijas teritorija reāli atradās vācu kontrolē.
Vēsturnieki norāda, ka tāds paziņojums, lai arī parādīja Vācijas politiķu nesteidzību reģiona nākotnes jautājuma risināšanā, vienlaikus nāca par labu Latviešu Pagaidu nacionālās padomes (LPNP) darbībai un Latvijas neatkarības izcīnīšanai, jo objektīvi veicināja valsts izveidi.
Pēc ķeizara paziņojuma parlaments un valdība Berlīnē sāka vispārīgi runāt par “Baltijas valsti” un “Baltijas valdību”, ar kuru Vācija nākotnē slēgšot līgumus un kārtošot attiecības, taču vienlaikus bija skaidrs, ka jautājums līdz Pirmā pasaules kara beigām tāpat neatrisināsies.
Vienīgā reālā vara Latvijas teritorijā joprojām turpināja piederēt vācu okupācijas iestādēm.
Kā dažas dienas vēlāk atzīmēja “Baltijas Ziņas”: “Acumirklī visas atklātības darīšanas pārzin pie mums Baltijā Vācijas iestādes – kara un civilās, kamēr vietējie spēki pielaisti vairāk tikai padomdevēja lomā pie apspriešanas. Minētās atklātības nozares – dzelzceļi, pasts, telegrāfs, muita, nodokļi u.t.t. – piederēja Krievijas valsts noteikšanai, bet pārgāja uz Vāciju uz uzvarētāja tiesības pamatiem.”
Laikraksts prātoja, ka tās ir pietiekami svarīgas jomas, lai ar pārņemšanu nedrīkstētu “ilgi kavēties”.
Atklāts palika jautājums, kurš būs tas, pagaidām vēl neeksistējošais spēks, kas pirmais spēs pārņemt no vācu okupācijas iestādēm kaut vai civilās varas funkcijas.
