1918. gada 29. novembrī. Studenti stājas Latvijas armijā 0
Pirms 100 gadiem studentu korporācijas “Selonija” ģenerālsapulcē Rīgā tika nolemts, ka visi korporācijas aktīvie locekļi nodod sevi Kārļa Ulmaņa Pagaidu valdības Tautas apsardzības ministrijas rīcībā. Tas bija sākums vienai no pirmajām Latvijas armijas vienībām – Studentu rotai.
Šī vienība bija patriotisks, jaunās valsts vadībai pilnībā uzticams spēks, kam, un tas attiecīgajā situācijā bija svarīgākais, atšķirībā no citām vienībām lielinieciskais noskaņojums bija svešs. Tajā pašā dienā Ulmaņa valdība sēdē nolēma, ka “zemes apsardzības spēku nodibināšana atzīstama par vajadzīgu”.
Galvenais pretinieks bija lielinieki, tostarp sarkanie latviešu strēlnieki. “Sarkanie” no austrumiem, caur Latgali un Vidzemi bija sākuši virzību uz Rīgu. 13. decembrī, veidojoties Latvijas armijai, tādu pašu lēmumu kā seloņi pieņēma arī studentu korporācija “Tālavija”.
16. decembrī Viļa Olava komercskolas, tagadējās Mākslas akadēmijas, telpās notika otrā studentu sapulce, kurā piedalījās arī tautas apsardzības ministrs Jānis Zālītis. Šī sapulce nolēma aicināt visus studentus iestāties nacionālajā karaspēkā. Selonis, Baltijas Tehniskās augstskolas Ķīmijas fakultātes students Reinholds Muške ierosināja veidot atsevišķu studentu rotu.
Nodibināja komisiju, lai tā lūgtu Apsardzības ministriju ļaut dibināt brīvprātīgu studentu karaspēka vienību, kurā varētu iestāties arī citi. Oficiāli Studentu rota tika dibināta 20. decembrī. Ap 200 vīru lielo vienību komandēja bijušais Rīgas Politehniskā institūta students, kapteinis Nikolajs Grundmanis.
