1919. gada 1. oktobrī. Bermonts nolemj uzbrukt 0
Pirms 100 gadiem Pāvels Bermonts Jelgavā sasauca slepenu apspriedi. Tajā piedalījās 24 personas, tostarp vācu ģenerālis Rīdigers fon der Golcs un agrākais provāciskās Latvijas galva Andrievs Niedra. Sanāksmē tika pieņemts lēmums uzbrukt Rīgai un gāzt Kārļa Ulmaņa valdību, kas traucēja Bermonta iecerei Latvijas vietā izveidot krievu monarhistu kontrolētu Baltijas autonomiju.
Līdzīgs liktenis bija iecerēts Igaunijai. Par Vidzemes un Kurzemes ģenerālgubernatoru ieceltu Niedru. Nekādu patstāvīgu nacionālu armiju ne latviešiem, ne igauņiem, saprotams, paturēt neļautu.
Bermonts kā vienu no ieganstiem uzbrukumam izmantoja Padomju Krievijas neilgi pirms tam izteikto miera piedāvājumu Igaunijai, Latvijai un Lietuvai.
Kaut baltieši izturējās atturīgi pret lielinieku diplomātiski bīstamo miera priekšlikumu, Bermonts to pasniedza tā, it kā sarunas jau būtu sākušās, tādēļ viņam steidzami jānodrošina aizmugure savam pretlielinieciskajam karagājienam.
Dažas dienas vēlāk viņš pieprasīja “bez kavēšanās” izlaist savu armiju cauri Latvijas armijas pozīcijām, it kā lai dotos karā pret lieliniekiem uz Petrogradu.
Bermonts rēķinājās ar Latvijas valdības noraidošu reakciju, jo paralēli jau veidoja gaidāmās “autonomijas” civilās pārvaldes struktūras.
Tika sastādīta Rietumu brīvprātīgo armijas padome, kas sniegtu padomus Bermontam civilpārvaldes jautājumos, noteiktu nodokļus un vadītu ārlietas. Pie šīs padomes bija arī “Latviešu lietu komiteja”.
6. oktobrī Bermonts pavēlē noteica 8. oktobri par uzbrukuma sākumu Rīgai, bet 7. oktobrī izveidoja “Latvijas novada pašpārvaldi”, kurā bija arī Niedra.
