1919. gada 10. oktobrī. Pozīciju karš Daugavmalā 0
Pirms 100 gadiem no Pārdaugavas pāri Rīgas tiltiem pārnāca pēdējās Latvijas armijas vienības, kuras atkāpās 8. oktobrī sāktā bermontiešu uzbrukuma dēļ.
Drīz pēc tam daži apķērīgi Studentu rotas karavīri attapās izgriezt Dzelzs tilta un Lībekas koka tilta posmus, tā ka bermontiešiem neizdevās izmantot apjukumu un netraucētiem pārsoļot pāri Daugavai.
Acīmredzot arī īsti nezinot, kā rīkoties tālāk, tie neizrādīja apņēmību nekavējoties forsēt upi.
Bermontiāde uz mēnesi ieguva pozīciju kara raksturu, kur vācieši saimniekoja Pārdaugavā, bet latviešu vienības nocietinājās pie tilta galiem Likteņupes krastmalā. Kārļa Ulmaņa valdība un armijas vadība atguva ticību un 12. oktobrī atgriezās no Cēsīm galvaspilsētā.
Par spīti Rīgas centra apšaudēm, sākotnējo bezcerīgo noskaņojumu pakāpeniski nomainīja patriotisma uzplūdi. Krastmalā tika uzlauzts bruģis, rakti ierakumi, ierīkotas ložmetēju ligzdas pret Daugavu vērstajos namos. Armijā pieteicās brīvprātīgie.
Turklāt 10. oktobrī pēc Latvijas valdības lūguma Rīgā ieradās divi Igaunijas bruņotie vilcieni. Tikmēr Pāvila Bermonta avantūra pamatīgi sajauca arī balto ģenerāļa Judeniča plānus saistībā ar uzbrukumu Petrogradai.
Šis uzbrukums tāpat sākās 10. oktobrī, un par tā krahu daļēji jāpateicas Bermontam – būdami droši, ka ne Latvijas, ne Igaunijas armijas Austrumu frontē bermontiādes dēļ neko nepasāks, lielinieki droši sūtīja papildspēkus pret Judeniču, kurš tā arī nebija sagaidījis, ka Bermonts nāks tam palīgā.
