Latvijā
Vēsture

1919. gada 12. septembrī. Lielinieki piedāvā mieru0


Padomju Krievijas ārlietu vadītājs G. Čičerins.
Padomju Krievijas ārlietu vadītājs G. Čičerins.
Padomju Krievijas ārlietu vadītājs G. Čičerins.

Pirms 100 gadiem Latvijas Ārlietu ministrija agrā rītā telegrāfiski saņēma Padomju Krievijas ārlietu tautas komisāra Georgija Čičerina priekšlikumu pārtraukt karadarbību un sākt miera sarunas. 31. augustā tādu piedāvājumu jau bija saņēmusi Igaunija, pēc Latvijas tas pienāca arī Lietuvai un Somijai. Maskavas gājiens, demagoģiski apgalvojot, ka tai neesot nekādu agresīvu nodomu pret Krievijas “nomaļu apgabaliem”, ienesa zināmu apjukumu baltiešu diplomātijā, jo katra no valstīm attiecībā pret lielinieku zemi atradās atšķirīgā situācijā. Bija skaidrs, ka, tobrīd slēgts, miers nebūtu ne patiess, ne ilgstošs. Lieliniekiem miera priekšlikums bija taktisks gājiens ar mērķi šķelt un iegūt zināmu atelpu, lai visus spēkus varētu koncentrēt pret pašu zemes pretlieliniecisko balto kustību. Arī baltieši vēlējās mieru, taču Latvijas gadījumā tas nemaz nebija iespējams, kamēr lieliniekus nepatrieca no Latgales. Visās citās valstīs lielinieku karaspēka nebija. Valdīja vienprātība, ka ar lieliniekiem šajā situācijā var slēgt, augstākais, pamieru, bet ne mieru, jo Padomju Krieviju Eiropā neviens par pilntiesīgu valsti neuzskatīja. Latvijas ārlietu resora vadītājs Zigfrīds Anna Meierovics to noformulēja šādi: “Normālas diplomātiskas attiecības starp Padomju Krieviju un Baltijas valstīm [nav iespējamas], kamēr lielinieki pieturas pie valsts organizācijas principiem, kuri ir Baltijas valstu sistēmai pilnīgi pretēji.” Vajadzēja rēķināties arī ar sabiedroto rietumvalstu pozīciju. Diemžēl baltiešiem tā arī neizdevās vienoties par kopīgām miera sarunām ar Krieviju, un vēlākie notikumi rādīja, ka katra valsts to darīja uz savu roku, ne vienmēr konsultējoties ar kaimiņiem.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
Diena vēsturē. 1880. gada 29. februārī. Eiropas kalnu inženierijas brīnums
5 stundas
LE
LETA
Latvijā
Vidzemes ziemeļos gaisa temperatūra pazeminājusies līdz -10 grādiem
5 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
Valstsvīrs ar statistiķa aicinājumu 1
5 stundas

Lasītākie raksti

LE
LETA
Latvijā
GKR sola pārbūvēt visus lielākos Rīgas tiltus un paaugstināt izglītības darbinieku algas
37 minūtes
LE
LETA
Pasaulē
Erdoans pieprasa Putinam “aizvākties no ceļa” Sīrijā
15 minūtes
VK
Vita Krauja
Kultūra
Arī sabiedrība ir atbildīga par cilvēka izvēlēm. Saruna ar Rēziju Kalniņu
Intervija 2 stundas
VE
Veselam.lv
Veselam
VIDEO. Komiski par traģisko! Mediķi aizsargtērpos dejo “Gulbja ezeru”
2 stundas
LE
LETA/LA.LV
Sports
VIDEO. Porziņģa 24 punkti neglābj “Mavericks” no zaudējuma
1 stunda