1919. gada 29. augustā. Nacionālās bibliotēkas un arhīva sākums 0
Pirms 100 gadiem Ministru kabineta sēdē “uz izglītības ministra priekšlikumu” pieņēma lēmumu dibināt Latvijas Valsts (Nacionālo) bibliotēku, par kuras vadītāju kļuva leģendārais bibliogrāfs Jānis Misiņš, un Vēsturisko (Nacionālo) arhīvu, kura priekšgalā “valsts arhivāra” amatā nonāca pirmais akadēmiski izglītotais latviešu vēsturnieks Jānis Krodznieks (Krīgers).
Abos gadījumos bija jāsāk faktiski no nulles. Arhīvam telpas ierādīja Rīgas pilī, jo tur arī cara laikos atradās tobrīd jau izzagtais un izvazātais Vidzemes guberņas arhīvs. Bibliotēku izmitināja Vidzemes vicegubernatora bijušajā dzīvoklī Lielajā Jaunielā 26.
Pirmais darbs bija savākt to, kas pēc vācu un lielinieku laikiem vēl atlicis no privātajām, pašvaldību un iestāžu, piemēram, Rīgas Garīgā semināra, bibliotēkām.
Savukārt arhīvam viens no pirmajiem uzdevumiem bija pārvest no Cēsīm turp savulaik glabāto Rīgas tiesu arhīvu, kā arī sakārtot haosu pilī, kur, laikabiedra vārdiem runājot, “mīlīgi kopā jaucās aktis, papīri, lupatas, sprāgušas žurkas un vēl labākas lietas”.
Bibliofils Misiņš vēlāk atmiņās atzinās, ka bibliotēkas vadītāja administratīvais amats viņam lāgā nepaticis, tādēļ jau 1920. gadā viņš ar prieku pārgājis darbā uz Rīgas pilsētas bibliotēku latviešu nodaļas pārziņa statusā. Turpretim Jānis Krodznieks turpināja vadīt arhīvu līdz savai nāvei 1924. gadā.
