1919. gada 31. martā. Latvieši Igaunijas armijas paspārnē 0
Pirms 100 gadiem ar Igaunijas armijas virspavēlnieka ģenerāļa Laidonera pavēli Tartu cīņai pret lieliniekiem no Igaunijā un Ziemeļlatvijā mobilizētajiem un brīvprātīgajiem latviešiem izveidoja Ziemeļlatvijas brigādi, kuru komandēja pulkvedis Jorģis Zemitāns.
Neatkarības kara sākumā šī vienība atradās Igaunijas armijas operacionālajā pakļautībā. Ziemeļlatvijas brigādes formēšana tika sākta jau februāra vidū, tiklīdz Igaunijas Pagaidu valdība tam bija devusi savu piekrišanu un uzņēmusies apgādes lietas.
Kopumā brigādes rindās sākotnēji atradās ap 3000 vīru un tai bija arī sava artilērija. Lai atšķirtos no igauņu vienībām un arī pretinieka, karavīri nēsāja ap kreiso roku baltu lenti, uz kuras bija Latvijas nacionālā karoga krāsas atgādinošas divas svītras un saīsināts vienības nosaukums. Piemēram “1. W. k. p.” 1.Valmieras kājnieku pulkam.
Vēlāk ieviesa arī Zemitāna izdomātās ovālas formas kokardes, kas atgādināja cara armijā nēsātās, tikai ar karoga krāsām vidū. Brigādes karotāji kopā ar Igaunijas armiju aprīlī un maijā piedalījās lielinieku padzīšanā no Vidzemes ziemeļdaļas, kā arī slavenajās Cēsu kaujās jūnija otrajā pusē.
Latvijas armija, kas kā vienots veselums izveidojās pēc tām, tapa 1919. gada vasarā, savienojoties tā sauktajai Ziemeļarmijai un pulkveža, vēlākā ģenerāļa Jāņa Baloža Atsevišķajai latviešu brigādei. 20.–30. gados tradicionāli no Zemitāna brigādes nākušos armijā sauca par “ziemeļniekiem”, iepretim Baloža brigādes “dienvidniekiem”.
