1920. gada 17. aprīlī. Ilgi gaidītās Satversmes sapulces vēlēšanas 0
Pirms 100 gadiem Latvijā notika Satversmes sapulces vēlēšanas. Minētajai likumdošanas institūcijai bija jādarbojas kā priekšparlamentam, jāizstrādā un jāpieņem Latvijas valsts pamatlikums – Satversme, kā arī citi svarīgākie likumi.
Piemēram, par karogu un ģerboni, pašvaldībām, vēlēšanu kārtību, Latvijas administratīvo dalījumu un tā tālāk. Tai bija jāsāk arī agrārreforma.
Vēlēšanas, kas sākās sestdienā un turpinājās 18. aprīlī, svētdienā, bija Latvijas vēsturē pirmās brīvās, vispārējās vēlēšanas. Vēlētājiem nācās izraudzīties 150 deputātus (vēlāk, pēc robežu nospraušanas, vēlēšanas rīkoja arī jaunajos pagastos, un deputātu skaits palielinājās līdz 152).
Savus kandidātu sarakstus izvirzīja 25 politiskās partijas un vēlētāju grupas. Vēlētāju aktivitāte bija 85%. Rekordists ar 99,22% bija Dobeles apriņķa Kalnciema pagasts, kamēr pasīvākā – Latgale.
Jāuzsver, ka balsot varēja visas vismaz 21 gadu vecās balsstiesīgās personas bez dzimuma atšķirības, kamēr daudzviet Eiropā sievietes vēlēšanu tiesības vēl nebija saņēmušas.
Vēlāk noskaidrojās, ka starp vēlēšanu dalībniekiem sievietes veidojušas vairāk nekā pusi. Sešas dāmas nonāca Satversmes sapulcē. Vietas priekšparlamentā ieguva 16 saraksti.
Visvairāk pienācās sociāldemokrātiem – 57 vietas; sekoja Latviešu Zemnieku savienība ar 26 vietām un Latgales Zemnieku partija ar 17 vietām.
Satversmes sapulce 1. maijā sanāca bijušajā Bruņniecības, tagadējā Saeimas, namā un par savu prezidentu izraudzījās Jāni Čaksti. Pagaidu parlamentārā institūcija darbojās līdz 1922. gada 7. novembrim, kad uz pirmo sēdi sanāca 1. Saeima.
