Pirms 100 gadiem ar pilnīgi izpārdotu lugas “Indulis un Ārija” izrādi darbu sāka Dailes teātris 0
Pirms 100 gadiem ar pilnīgi izpārdotu Raiņa lugas “Indulis un Ārija” izrādi darbu Romanovu (Lāčplēša) ielā 25 sāka Dailes teātris. Dailes teātra direkcija presē izplatīja īpašu skaidrojumu par jaunā teātra “uzrašanās motīviem”, darbības principiem un mērķiem. Jādomā, paziņojums nāca no mākslinieciskā vadītāja Eduarda Smiļģa vai vismaz ar viņa līdzdalību.
Tajā tika norādīts, ka otra latviešu teātra nepieciešamība Rīgā ir “neapstrīdama”: “Tikai viens dramatiskais teātrs nespēj apkalpot kvantitātes ziņā to daudzumu mākslas alkstošo, kas rodas, dzīves atjaunošanas posmam iestājoties, ne arī kvalitatīvi apmierināt dažādu šķiru tieksmes pēc mākslas.”
Bez šaubām, otrs teātris bija vajadzīgs, lai radītu veselīgu konkurenci Nacionālajam teātrim un “šinī pārejas un dažādu politisku pārvērtību laikmetā meklētu jaunus ceļus dramatiskā mākslā”.
Dailes teātris repertuāra un mākslas paņēmienu izvēlē solījās būt “neatkarīgs un bezpartejisks”, pretendējot uz “nopietnas mākslas gaumes izkopēja” lomu, bet tajā pašā laikā noteikti ne konservatīvs.
Arī par agrāk citur jau izrādīto “Induli un Āriju” tika teikts, ka tā uzvedums Dailē atšķiršoties no iepriekšējiem ar jaunu stilu un principiem.
Izrādes režisors – Jānis Plūme. Ārija – Tija Banga, Indulis – pats Eduards Smiļģis, Mintauts – Gustavs Žibalts. Trijotne pārstāvēja “Dailes teātra artistisko sirdi”. Interese par teātri, bez šaubām, bija liela, un, ņemot vērā ciešo saistību ar Raini, sevišķi to cildināja sociāldemokrātu aprindas. Pilsoniskā kritika bija atturīgāka, norādot uz pieticīgo scenogrāfiju un trūkumiem aktieru sniegumā.
