Bija sabraukuši simtiem ārvalstu žurnālistu: kā Rīga pēc Pirmā pasaules kara nokļuva Eiropas politikas centrā 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem Melngalvju namā Rīgā Polija un Padomju Krievija (tā uzstājās arī Padomju Ukrainas un Padomju Baltkrievijas vārdā) parakstīja miera līgumu.
Tas izbeidza 1919.–1920. gada karu starp abām valstīm un noteica robežlīniju, kas tās šķīra līdz pat padomju iebrukumam Polijā 1939. gada 17. septembrī, Otrā pasaules kara sākumā.
Pēc Pirmā pasaules kara Eiropā radušos jauno valstu robežu spraušanas process nu lielā mērā bija noslēdzies, un punkts šim procesam tika likts tieši Rīgā, kur miera līgumam par godu bija sabraukuši simtiem ārvalstu žurnālistu.
Tomēr gandarījuma no notikušā īsti nebija nevienam – Antantes valstis bija neapmierinātas, jo poļi neievēroja viņiem rekomendēto robežas novilkšanu pa tā saukto Kerzona līniju, kas balstījās etnogrāfiskajā dalījumā.
Ukraiņi un baltkrievi jutās nodoti, jo viņu zemes tagad pāršķēla Padomju Krievijas un Polijas robežlīnija un sapnis par neatkarību bija jāaizmirst; Ļeņins un lielinieki norija rūgtumu, jo poļu pretošanās un pretuzbrukums 1920. gada karā bija novērsuši “pasaules revolūcijas karagājienu” dziļāk Eiropā.
Bet vislielākā vilšanās, iespējams, valdīja pašā Polijā, kur daudzi uzskatīja, ka Polija uzvarējusi karā, taču zaudējusi diplomātiskajās cīņās.
Nebija īstenojusies vīzija par 1772. gada robežu atjaunošanu vai Polijas vadītu valstu federāciju, kas stieptos no Baltijas līdz Melnajai jūrai.
Vēsturnieks Aivars Stranga: “Stratēģiski Rīgas miers pārvērta Krieviju revizionistiskā valstī un nākamo sadursmi ar Poliju tikai atlika; vienlaikus tas deva mieru un drošību Baltijas valstīm – uz veseliem 20 gadiem.”
