Pirms 90 gadiem, 1922. gada 27. jūlijā, Latvijas Ministru prezidents Zigfrīds Anna Meierovics deva rīkojumu izstrādāt noteikumus konkursam par granīta “Piemiņas staba”, tas ir, Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušiem karavīriem veltīta Brīvības pieminekļa, celšanu Rīgā.

Lasītākie

Trampam atliek bezspēcībā vien noplātīt rokas: Putins atdzīvina 3 klasiskās Kremļa taktikas

Mēs tāpat vien nepadosimies! Ukraina sāk gatavoties sliktākajam scenārijam

FOTO. VIDEO. “Tur ir ļoti daudz VUGD automašīnu, glābēji kaut kur skrien!” Aculiecinieks ziņo par biedējošu skatu galvaspilsētas centrā 16

Lasīt citas ziņas

Piemēram kalpoja līdzīgas idejas piemineklis Kauņā, Lietuvā. Meirovics jau no paša sākuma izteicās, ka obeliskam jāatrodas Brīvības bulvārī, tomēr debates par piemērotāko vietu nākamajos gados nerima. Nopietni izskatīja iespēju pieminekli celt Daugavmalā, minēja arī Daugavas salas. Tāpat ieilga piemērotākā projekta izvēle. Tikai 1931. gadā kļuva skaidrs, kāds Brīvības piemineklis izskatīsies un kur tas atradīsies.