Pirms 90 gadiem, 1922. gada 27. jūlijā, Latvijas Ministru prezidents Zigfrīds Anna Meierovics deva rīkojumu izstrādāt noteikumus konkursam par granīta “Piemiņas staba”, tas ir, Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušiem karavīriem veltīta Brīvības pieminekļa, celšanu Rīgā.

Lasītākie

Kokteilis

Melnā svītra ir aiz muguras: šīs zodiaka zīmes septembra beigās beidzot spēs atvadīties no problēmām

Kokteilis

Ja esi dzimis vienā no šiem trīs datumiem, tev uzlikts īpašs “zīmogs” no pagātnes

Veselam

Neredzamās slepkavas: četri ikdienas ieradumi, kas nemanāmi bojā asinsvadus un palielina trombu attīstības risku

Lasīt citas ziņas

Piemēram kalpoja līdzīgas idejas piemineklis Kauņā, Lietuvā. Meirovics jau no paša sākuma izteicās, ka obeliskam jāatrodas Brīvības bulvārī, tomēr debates par piemērotāko vietu nākamajos gados nerima. Nopietni izskatīja iespēju pieminekli celt Daugavmalā, minēja arī Daugavas salas. Tāpat ieilga piemērotākā projekta izvēle. Tikai 1931. gadā kļuva skaidrs, kāds Brīvības piemineklis izskatīsies un kur tas atradīsies.