Pirms 90 gadiem, 1923. gada 15. janvārī, izmantojot Vācijas vājumu un rietumvalstu pasivitāti, Lietuva organizēja Vācijai pēc Pirmā pasaules kara atdalītā Klaipēdas apgabala lietuviešu sacelšanos.

Lasītākie

Kokteilis

Melnā svītra ir aiz muguras: šīs zodiaka zīmes septembra beigās beidzot spēs atvadīties no problēmām

Gadsimtiem rūpīgi glabāts noslēpums: ko par tevi atklāj tava dzimšanas mēneša akmens

Kokteilis

Noslēpumi, ko atklāj cipari: atklāj, ko par tavu raksturu un likteni stāsta dzimšanas gada pēdējais cipars

Lasīt citas ziņas

Pārvaldi apgabalā un svarīgajā ostas pilsētā tobrīd īstenoja Tautu Savienība (ANO pirmskara līdziniece), kuru Klaipēdā pārstāvēja Francijas norīkota administrācija un 250 karavīri. Apvērsuma laikā divi franču karavīri krita.

Lietuviešu izveidotā glābšanas komiteja pasludināja varas ņemšanu savās rokās. Lietuva Klaipēdu uzskatīja par kompensāciju poļiem zaudētā Viļņas apgabala vietā. Kaut vāciešu pilsētā bija 57%, šī diaspora neprotestēja, jo arī vāciešiem nesimpatizēja franču direktorijas nemākulīgā saimnieciskā politika. Apvērsuma 10. gadadienā “Jaunākās Ziņas” atzīmēja: “Klaipēdai kā Lietuvas vienīgai izejai uz jūru ir taisni organiska nozīme priekš Lietuvas valsts. Klaipēda ir viņai dzīves nepieciešamība, kādēļ Lietuvas valdība dara visu iespējamo, lai izkoptu Klaipēdas ostu.”