Pirms 90 gadiem, 1923. gada 28. maijā, “Jaunākās Ziņas” rakstīja: “Laikam gan nekad lauku ceļi, sevišķi tilti, nav atradušies tik bēdīgā stāvoklī kā tagad. Aina visur viena un tā pate, kā Vidzemē, tā Kurzemē un arī Latgalē.

Lasītākie

RAKSTA REDAKTORS

“Viņš teica, ka vairs nejūt kājas, bija bāls” – Viesturs, kurš devās glābt Daugavā esošos makšķerniekus, atceras notikumus liktenīgajā brīdī 1

“Ir ļoti sāpīgi, ka miera laikos viņa nomira šādās sāpēs, pilnīgā vienaldzībā…” Meitas cīņa par mātes dzīvību izgaismo Latvijas veselības sistēmas skarbo realitāti 2

Kokteilis

Gudri jau kopš dzimšanas: 5 zodiaka zīmju pārstāvji, kuri var lepoties ar attīstītu intelektu

Lasīt citas ziņas

Braukt naktīs pa nolaistiem ceļiem un salauztiem tiltiem nezinātājam nav iespējams. Pie daudziem tiltiem gan savesti koki, bet tiltu atjaunošanas darbi vēl nav uzsākti. Tagad, kad lauciniekiem ir rokas pilnas darba, vēlīnā pavasara dēļ maz cerību, ka vismaz tiltus uzlabos. Par ceļu labošanu gan jāatmet domas, jo grants ziemā nav uzvesta un par to tagad neviens i runāt negrib. Tiltus gan varēja savest kārtībā ziemā, kad bija daudz brīva laika. Bet velti. Dažam darbs neienāca prātā, bet cits atkal nelikās zinis. Agrāk, svešu varas spiesti, laboja ceļus un tiltus, bet tagad negrib kopt, kas pašiem pieder.”