Pirms 90 gadiem, 1924. gada 10. aprīlī, Nacionālajā teātrī uzstājās suitu dziedātājas, un tā bija viena no pirmajām reizēm, kad plašākai rīdzinieku auditorijai tika dota iespēja iepazīties ar ”pirmatnējo tautas dziedāšanu”, kam piemītot hipnotisks spēks.

Lasītākie

Latvijai tuvojas aukstuma vilnis! Sinoptiķi par laiku jaunnedēļ

Kokteilis

15 saderīgākie zodiaka zīmju pāri: viņiem ir pa spēkam radīt ideālu ģimeni 8

Ķīna un Turcija sagādā Krievijai nepatīkamu “pārsteigumu” 34

Lasīt citas ziņas

No Alsungas un Basu pagasta 7. aprīlī Rīgā muzicēt bija ieradušies 15 suiti. Nacionālais teātris uzaicināja viņus vispirms noskatīties izrādi un pēc tam deva iespēju dziedāt. Burdona dziedāšana tika uzņemta ar ovācijām; teātra zvaigzne aktrise Jūlija Skaidrīte pasniedza suitietēm ziedus. ”Mūsu brīnišķā pagātnes īpatnība un daile te atspoguļojas kā mazā kristālā,” vēstīja ”Jaunākās Ziņas”. Bet žurnāls ”Mūzikas Nedēļa” par priekšnesumiem lakoniski rakstīja: ”Nedaudzu toņu plašo melodiju iesāk teicēja, to uzķer locītāja, un vilcējas dod dziedāšanai it kā pamatu. Melodisko vienmuļību pārtrauc dažādi izrotājumi, teksta maiņa. Dziedātājas ģērbušās krāšņos tautiskos apģērbos. Koklētājs Korats dzied, spēlē dejas, no kurām dažas ļoti raksturīgas.”