Pirms 90 gadiem, 1924. gada 25. februārī, Rīgas Doma baznīcā atgriezās viens no četriem zvaniem, kurus 1915. gada vasaras beigās, vācu karaspēkam uzbrūkot,  pēc cara varasiestāžu pavēles noņēma un evakuēja uz Iekškrieviju.

Lasītākie

“Situācija ir bezcerīga.” Gazprom nezina, ko darīt ar 60 miljardiem kubikmetru nepārdotās gāzes 7

Veselam

Kas notiek ar krūtīm, ja sieviete atsakās no krūštura valkāšanas? 15

“Cirkulī” par tualeti jāmaksā? Soctīklotājus pārsteidz šķietami jauna kārtība degvielas uzpildes stacijās

Lasīt citas ziņas

Kopumā toreiz no visas Latvijas teritorijas izveda ap diviem tūkstošiem baznīcu zvanu. 20. gadu sākumā Latvijā atgriezās labi ja ceturtā daļa, kaut arī Latvijas – Padomju Krievijas miera līgums paredzēja atdot atpakaļ evakuētās vērtības. Konkrētais, izmēros nelielais zvans karu pārlaida Ņižņijnovgorodā. ”Zvans liets no tīras bronzas, un tāpēc tam skaista tīra skaņa. Ekspreši zvanu uz ragaviņām atveda pie Māras (Doma) baznīcas, kur pa izlauztu logu zvanu ar ķēdēm uzvilka un ielaida tornī. Tad zvanu pa iekšpusi uzvilka torņa galā,” vēstīja ”Jaunākās Ziņas”. Mūsdienās Doma baznīcai ir astoņi zvani, taču visi glabājas uz zemes, jo uzvilkt tos tornī ir bīstami bojāto koka konstrukciju dēļ.