Pirms 90 gadiem, 1924. gada 26. jūnijā, ”Valdības Vēstnesis” izsludināja Saeimas pieņemto likumu par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos.

Lasītākie

Kokteilis

Ja esi dzimis vienā no šiem trīs datumiem, tev uzlikts īpašs “zīmogs” no pagātnes

Veselam

Neredzamās slepkavas: četri ikdienas ieradumi, kas nemanāmi bojā asinsvadus un palielina trombu attīstības risku

Kokteilis

Viljams paliek ēnā! Pēc Harija un Čārlza III tikšanās attiecības karaliskajā ģimenē krasi mainījušās

Lasīt citas ziņas

Kopš cara laikiem pastāvošā apriņķu sistēma tika reformēta un mainīta, mainījās arī agrāko apriņķu robežas. Agrāko sarakstu papildināja ar Madonas un Jaunlatgales (Abrenes) apriņķiem. Pārmaiņas izdarīja, gan vadoties no nospraustajām Latvijas valsts robežām, gan arī ekonomiskās nozīmes un iedzīvotāju skaita, lūkojoties, lai tas nebūtu pārāk mazs. Tieši politiskā, militārā un satiksmes mezgla loma, piemēram, noteica, kāpēc cīņā par apriņķa centra godu Jaunlatgale izkonkurēja Balvus. Pilsētas apriņķa pašvaldībā neietilpa. No 1924. līdz 1940. gadam Latvijā pastāvēja 19 apriņķu sistēma. Tā turpinājās arī vācu okupācijas laikā un pirmajos padomju pēckara gados, kad Latvijas PSR apriņķu skaitu 1947. gadā palielināja līdz 25. Tomēr 1949. gadā apriņķus likvidēja, pārejot uz dalījumu rajonos.