Pirms 90 gadiem, 1924. gada 3. aprīlī, Latvija pēc dziļās ziemas pārdzīvoja  spēcīgus plūdus.

Lasītākie

Kokteilis

7 pārsteidzošas lietas, ko par jums atklāj apģērba krāsa

Daudzas šo nezina! 15 populārākās sieviešu kļūdas seksā 15

Kadirovam daudz nav atlicis – viņš mirst. Čečenijas līdera nāve var ievilkt Putinu jaunā karā 144

Lasīt citas ziņas

Ūdens pie Daugavpils un Rīgas ledus aizdambējumu dēļ bija cēlies aptuveni par diviem metriem. Jaunjelgava bija pilnībā applūdusi līdz ēku pirmā stāva logiem. Ledus sastrēgumi tāpat izveidojās Ventā starp Pilteni un Landzi, un sapieri tos gatavojās spridzināt, lai netiktu apdraudēta Ventspils. Aprīļa sākumā visbīstamāko situāciju vēroja Lielupē pie Jelgavas. Zemākajās vietās namu pirmie stāvi pilsētā bija ūdenī. “Apkārtnes zemākās vietas pārplūdušas vairāku verstu platumā. Jelgava atrodas kā sala liela ezera vidū,” rakstīja “Jaunākās Ziņas”. Ūdens Lielupē bija cēlies ap trīs metru virs normas un gaidīja, ka tas turpinās kāpt. Jelgavas sabiedrība nebeidza vien kritizēt valdību, ka tā pieļāvusi “nepiedodamu nolaidību” plūdu iegrožošanā. Tomēr tas bija nieks, ja atceras, ka 6. aprīlī ledus kalni Rīgā aiznesa jūrā 1917. gadā no koka būvēto Lībekas tiltu.