Pirms 90 gadiem, 1924. gada 3. decembrī, ar dažu stundu starpību Rīga piedzīvoja incidentus, kurus pilsoniskās ”Jaunākās Ziņas” pielīdzināja terora aktiem, ”kādiem demokrātiskā un kulturēlā valstī nedrīkst būt vietas”.

Lasītākie

Kad steidzami jādodas pie ārsta: 5 pazīmes, kas var liecināt par paaugstinātu holesterīna līmeni

Izklaidēm nav ne vainas, bet nākamās dienas paģiras gan nav patīkamas. 15 produkti, kas, iespējams, mazinās alkohola paliekošās sekas nākamajā dienā

Kokteilis

3 zodiaka zīmes, kas visbiežāk dod tukšus solījumus

Lasīt citas ziņas

Vispirms iepriekšējās dienas vakarā nezināmas personas bija uzbrukušas kreisi noskaņotā laikraksta ”Laikmets” redakcijai Miesnieku ielā 12. Pie redakcijas durvīm uzspridzināja pašizgatavotu bumbu, sabojājot durvju apakšējo daļu, pretējās ēkas sienu un izsitot trīs logus. Cilvēki necieta. Nezināmas personas apmēram tajā pašā laikā neveiksmīgi mēģināja uzlauzt arī avīzes ”Sociāldemokrāts” redakciju K. Barona ielā 25. No rīta plkst. 8.15 nu jau pie ”Sociāldemokrāta” ieejas norībēja sprādziens. Zaudējumi – sabojātas durvis un izsisti logi. Vainojamas bija radikālnacionāli noskaņotu studentu aprindas, kas tā reaģēja uz Maskavas atbalstīto igauņu komunistu puča mēģinājumu Tallinā. Tas bija noticis 1. decembrī un šokējis visu Latviju. Diemžēl laikrakstu spridzināšana turpinājās. Piemēram, 1926. gadā bumba uzspridzināta arī pie konservatīvās ”Brīvās Zemes” redakcijas.