Pirms 90 gadiem, 1925. gada 19. martā, “Jaunākās Ziņas” rakstīja: “Mūsu lauksaimnieki sūdzas par laukstrādnieku trūkumu un pārmērīgām vietējo strādnieku prasībām.

Lasītākie

Kokteilis

Saskaņa pēc vārdiem: 5 vārdu pāri, kuriem, pēc mākslīgā intelekta domām, ir vislabākā saderība

Vācu ģenerālleitnants prognozē, vai un kad Krievija varētu būt gatava uzbrukt NATO valstīm

Vai kārtējā krāpnieku shēma? “Telefonā uzrādās neatbildēti zvani. Atzvanot uz numuru, adresāts apgalvo, ka nav zvanījis” 67

Lasīt citas ziņas

Tāpēc Latvijas Lauksaimniecības centrālbiedrība lūdz Ministru kabinetu atļaut laukstrādnieku ievešanu no Lietuvas un Polijas. Ievērojot lielo bezdarbnieku skaitu (ap 10 000), var noteikti paredzēt, ka darba ministrija atradīs strādnieku ievešanu Latvijā par nepielaižamu.” Tieši 1925. gadā sākās diskusijas par viesstrādnieku nepieciešamību Latvijas laukos, jo citādi tālāka lauksaimniecības attīstīšanās darbaroku trūkuma dēļ šķita neiespējama. Centieni piesaistīt Vidzemes un Zemgales saimniecībām latgaliešus lāgā nesekmējās, tāpēc lielākās cerības saistīja ar lietuviešiem un poļiem. 1929. gadā Latvijas laukos bija ap 18 tūkstošiem poļu un lietuviešu viesstrādnieku, bet 30. gadu vidū – jau 34,9 tūkstoši.