Pirms 90 gadiem, 1925. gada 26. augustā, Latvijas finanšu ministrs Jānis Blumbergs laikrakstā “Jaunākās Ziņas” aktualizēja jautājumu par tirdzniecisko sakaru aktivizēšanu ar Padomju Krieviju.

Lasītākie

Kokteilis

Ja esi dzimis vienā no šiem trīs datumiem, tev uzlikts īpašs “zīmogs” no pagātnes

Veselam

Neredzamās slepkavas: četri ikdienas ieradumi, kas nemanāmi bojā asinsvadus un palielina trombu attīstības risku

Kokteilis

Melnā svītra ir aiz muguras: šīs zodiaka zīmes septembra beigās beidzot spēs atvadīties no problēmām

Lasīt citas ziņas

Kari bija beigušies, lielinieki ar Jaunās ekonomiskās politikas ieviešanu bija radījuši iespaidu, ka veidos liberālas ekonomikas modeli. Daudziem Eiropā šķita, ka paveras fantastiskas perspektīvas. “Dabiski, ka Latvija, atrazdamās ceļā, kas saista plašos Austrumus ar bagātajiem Rietumiem, nedrīkst sastingt novērotāja lomā,” atzīmēja ministrs. Viņš gan atzina, ka līdz šim saimnieciskajiem sakariem traucējusi “Krievijas īpatnējā iekārta, viņas jaunie apstākļi, kurus neesam pietiekoši pazinuši”. Nu šī iekārta esot jāizzina un jāsāk oficiālas sarunas par saimnieciskajiem sakariem. Tiem pamatu bija licis tobrīd jau nelaiķis Zigfrīds Anna Meierovics. Tālākajā praksē gan izrādījās, ka PSRS ir daudzsološs, taču nedrošs un nepastāvīgs partneris.