Pirms 90 gadiem, 1925. gada 26. maijā, Rīgas policijas amatpersonas ar “Jaunāko Ziņu” starpniecību konstatēja, ka galvaspilsētā strauji sācis pieaugt automašīnu skaits un tikpat strauji arī satiksmes negadījumu skaits.

Lasītākie

“Tos nevar nepamanīt!” Krievijas televīzija ziņo, ka helikopters, kurā atradies Putins, nonācis Ukrainas dronu uzbrukuma epicentrā

Kokteilis

Cik tev gadu? Pasaki savu vecumu, un mēs pateiksim vienu svarīgu frāzi, kas tev jāņem vērā tieši šogad

Cilvēkstāsts

“Naktī izsauca galveno ārstu, bija panika, visi runāja, sačukstējās, baidījās man ko teikt…” Martas mammas Ingas stāsts par dzīves lielākajām vērtībām 12

Lasīt citas ziņas

Tas pamazām bija audzis arī iepriekšējos gados, taču 1925. gads šajā ziņā tika atzīts par īpašu, jo līdz maijam Rīgā braukšanas licences bija ieguvušas jau 700 personas un lēsa, ka gada laikā braucēju skaits pieaugšot līdz 1000 (pāris gadu iepriekš visā Latvijā bija ap 400 reģistrētu auto). Šoferiem, kas bija raduši justies ielās kā kungi, tagad aizvien biežāk nācās atskārst, ka tāds pats “kungs” var izbraukt no stūra. “Nelaimes gadījumos bieži vien vainojami automobiļu vadītāji, kuri savam amatam nepietiekami sagatavoti,” presē situāciju komentēja Rīgas policijas priekšnieka palīgs Luters. Braukšana reibumā un pārsniedzot ātrumu bija ikdienišķa lieta par spīti tam, ka Iekšrīgā (Vecrīgā) drīkstēja pārvietoties ar ātrumu, ne lielāku par 9 km/h, bet citviet Rīgā – ar 15 km/h.