Pirms 90 gadiem, 1925. gada 7. decembrī, “Jaunākās Ziņas” rakstīja: “Pašnāvību drudzis liekas apņēmis Rīgu, jo nepaiet ne diena, kad nenotiktu viena vai vairākas pašnāvības.

Lasītākie

Tārps, fekālija vai dupsis? Pirms dod vārdu savam bērnam, padomā vēlreiz: lūk, ko šie populārie vārdi nozīmē citās valodās 2

Kas tāds Krievijas-Ukrainas karā noticis pirmo reizi: Zelenskis nāk klajā ar paziņojumu, kas sašūpojis kara gaitu

Draudi ir tuvu: Rietumu izlūkdienesti brīdina, kad pasaulē sāksies vēl viens karš

Lasīt citas ziņas

1922. gadā Rīgā bija reģistrētas 69 pašnāvības, 1923. gadā jau 95, bet 1924. gadā 119 personas. 1925. gads vēl nav izbeidzies, bet pašnāvnieku skaits pārsniedz jau 200.” Apkopojot 1922. – 1924. gada statistiku, iznāca, ka starp pašnāvniekiem bijušas 28 personas bez noteiktas nodarbošanās, 28 mājsaimnieces, 23 kalpotāji, 19 tirgotāji, 12 karavīri, 11 studenti. Prese uzskaitīja, ka pakārušās 117 personas, noindējušās 69, nošāvušās 56, noslīcinājušās 13, nolēkušas no augstuma sešas, pārgriezušas vēnas trīs, tvanā nosmacējušās trīs, viens bija meties zem transporta līdzekļa, bet 14 darījuši sev galu citā veidā. Tas viss tika rakstīts dienā, kad notika politiķa Zigfrīda Annas Meierovica atraitnes Kristīnes Meierovicas bēres. Viņa bija nošāvusies.