Pirms 90 gadiem, 1925. gada 8. jūnijā, “Jaunākās Ziņas”, atsaucoties uz ārzemju presi, mulsi vēstīja, ka Latvija it kā piedalīšoties Francijas un Vācijas kinokompāniju lielfilmas “Mihails Strogovs” uzņemšanā.

Lasītākie

Veselam

Neredzamās slepkavas: četri ikdienas ieradumi, kas nemanāmi bojā asinsvadus un palielina trombu attīstības risku

Kokteilis

Ja esi dzimis vienā no šiem trīs datumiem, tev uzlikts īpašs “zīmogs” no pagātnes

TV24

“Neviens nevarēja saprast, kas tas par ieroci!” Slaidiņš atklāj interesantu incidentu “Zapad 2025” laikā

Lasīt citas ziņas

Armija masu skatiem esot gatava piešķirt 10 000 vīru. “Nav šaubu, ka šī ērmotā ziņa par 10 000 latvju kareivjiem filmas dienestā un tamlīdzīgi ir vai nu veikla reklāma, vai muļķība, kuru derētu noskaidrot,” avīze skeptiski piebilda. Tomēr izrādījās, ka nav dūmu bez uguns – krievu trimdas režisora Viktora Turžanska “Mihailu Strogovu” Daugavpils cietokšņa apkaimē 1925. gada vasarā patiešām uzņēma, un tas bija liels notikums Latgales un tāpat Latvijas dzīvē. Piedzīvojumu filmas sižets tika veidots pēc Žila Verna romāna “Cara kurjers” un vēstīja par krievu cīņām pret tatāriem. Vairākas epizodiskas lomas filmā tēloja arī nākamais leģendārās latviešu kinofilmas “Lāčplēsis” režisors Aleksandrs Rusteiķis.