Pirms 90 gadiem, 1925. gada 8. jūnijā, “Jaunākās Ziņas”, atsaucoties uz ārzemju presi, mulsi vēstīja, ka Latvija it kā piedalīšoties Francijas un Vācijas kinokompāniju lielfilmas “Mihails Strogovs” uzņemšanā.

Lasītākie

“Tos nevar nepamanīt!” Krievijas televīzija ziņo, ka helikopters, kurā atradies Putins, nonācis Ukrainas dronu uzbrukuma epicentrā

Cilvēkstāsts

“Naktī izsauca galveno ārstu, bija panika, visi runāja, sačukstējās, baidījās man ko teikt…” Martas mammas Ingas stāsts par dzīves lielākajām vērtībām 12

Kokteilis

Cik tev gadu? Pasaki savu vecumu, un mēs pateiksim vienu svarīgu frāzi, kas tev jāņem vērā tieši šogad

Lasīt citas ziņas

Armija masu skatiem esot gatava piešķirt 10 000 vīru. “Nav šaubu, ka šī ērmotā ziņa par 10 000 latvju kareivjiem filmas dienestā un tamlīdzīgi ir vai nu veikla reklāma, vai muļķība, kuru derētu noskaidrot,” avīze skeptiski piebilda. Tomēr izrādījās, ka nav dūmu bez uguns – krievu trimdas režisora Viktora Turžanska “Mihailu Strogovu” Daugavpils cietokšņa apkaimē 1925. gada vasarā patiešām uzņēma, un tas bija liels notikums Latgales un tāpat Latvijas dzīvē. Piedzīvojumu filmas sižets tika veidots pēc Žila Verna romāna “Cara kurjers” un vēstīja par krievu cīņām pret tatāriem. Vairākas epizodiskas lomas filmā tēloja arī nākamais leģendārās latviešu kinofilmas “Lāčplēsis” režisors Aleksandrs Rusteiķis.