Pirms 90 gadiem, 1926. gada 16. septembrī, Latvijas sabiedrība vēl dzīvoja šokā pēc 9. septembrī notikušās kuģa “Neibāde” katastrofas, kurā gāja bojā 40 pasažieri un apkalpes locekļi, kad prese jau ziņoja par nākamo šī traģiskā notikuma detaļu – izrādījās, ka noslīkušos, 20 km platā joslā no Vecāķiem līdz Gaujai malā izskalotus, ar steigu bija metušies pārmeklēt marodieri.

Lasītākie

“Baltijas valstis nav vērts žēlot!” Kols vērsies drošības dienestā par Mamikina izteikumiem Krievijas televīzijā

Ja šīs baisās laika prognozes piepildīsies, Eiropu gaida simtiem gadu ilgs sausums un tam sekojošs bads

Krievija ir iedzīta stūrī: Maskava steigā izved karaspēku no svarīgas bāzes 6

Lasīt citas ziņas

Līdz 14. septembrim policija apcietināja vismaz piecus Langas ciema zvejniekus marodierus, kas bija paņēmuši pie koktirgotāja Vītola un kādas Melbārdes atrasto naudu. Apkaimes zvejnieku mājās policija uzgāja arī citu noslīkušo mantas. Slīkoņu kabatas bija izgrieztas, kaklā pakārtās naudas kulītes norautas. Par absolūti amorālu atzīto rīcību skatīja katastrofas izmeklēšanas komisijā un pat Saeimā. “Arī nāves ēnā mūslaiku cilvēki var būt ļaunāki par zvēriem – var būt marodieri,” tā “Jaunākās Ziņas”.