Pirms 90 gadiem, 1926. gada 21. oktobrī, “Jaunākās Ziņas” vēsta, ka jau pāris nedēļas divi bagari nodarbojas ar Zaķusalas pagarināšanu, lai savienotu salu ar tā sauktā vecā dzelzs tilta balstiem.

Lasītākie

Mīlestības un attiecību numeroloģija pēc dzimšanas datuma: pārsteidzoši precīzs raksturojums

Ukrainai paredzētais bruņojums aizceļojis citā virzienā? Zelenskis neizpratnē par Trampa administrācijas rīcību

Taktiskais kodoltrieciens vai 50 tūkstošu karavīru ofensīva: 6 iespējamie Putina atriebības scenāriji kā atbilde uz Ukrainas “Zirnekļtīkla” operāciju

Lasīt citas ziņas

Mūsdienās ierasts, ka Dzelzceļa tilts šķērso Zaķusalas galu, tomēr tas ir vairāku gadu darba rezultāts, jo agrāk “ūdens republiku” no tiltiem šķīra Daugava un veco dzelzs tiltu varēja sasniegt vien pa laipām. “No zemessūcējiem iet resnas, garas metāla trubas, pa kurām plūst no dibena paceltās smiltis. Mašīnu pumpji ar ūdeni sajukušās smiltis dzen tālāk Daugavā uzdambējuma pakāpeniskai pacelšanai augstumā un garumā līdz Zaķusalai. Darbi rit gausi, jo upes gultne ir cieta, pie kam tilta apkaimē sevišķi daudz paprāvu akmeņu, būvmateriālu atlieku no tilta būves laikiem,” tā laikraksts. Iecerēts bija 400 m garš, 60 m plats un 3 m augsts uzbērums. To pabeidza 30. gadu beigās.