Pirms 90 gadiem, 1926. gada 21. oktobrī, “Jaunākās Ziņas” vēsta, ka jau pāris nedēļas divi bagari nodarbojas ar Zaķusalas pagarināšanu, lai savienotu salu ar tā sauktā vecā dzelzs tilta balstiem.

Lasītākie

Veselam

Neredzamās slepkavas: četri ikdienas ieradumi, kas nemanāmi bojā asinsvadus un palielina trombu attīstības risku

Kokteilis

Ja esi dzimis vienā no šiem trīs datumiem, tev uzlikts īpašs “zīmogs” no pagātnes

Kokteilis

VIDEO. Karaliskā sveiciena vietā sūdi! Anglijas godasardzes zirgs nokārtojas Trampa priekšā

Lasīt citas ziņas

Mūsdienās ierasts, ka Dzelzceļa tilts šķērso Zaķusalas galu, tomēr tas ir vairāku gadu darba rezultāts, jo agrāk “ūdens republiku” no tiltiem šķīra Daugava un veco dzelzs tiltu varēja sasniegt vien pa laipām. “No zemessūcējiem iet resnas, garas metāla trubas, pa kurām plūst no dibena paceltās smiltis. Mašīnu pumpji ar ūdeni sajukušās smiltis dzen tālāk Daugavā uzdambējuma pakāpeniskai pacelšanai augstumā un garumā līdz Zaķusalai. Darbi rit gausi, jo upes gultne ir cieta, pie kam tilta apkaimē sevišķi daudz paprāvu akmeņu, būvmateriālu atlieku no tilta būves laikiem,” tā laikraksts. Iecerēts bija 400 m garš, 60 m plats un 3 m augsts uzbērums. To pabeidza 30. gadu beigās.