Pirms 90 gadiem, 1926. gada 30. augustā, komponists Jēkabs Graubiņš “Jaunākajās Ziņās” signalizēja par strīdiem un cīņām, kādi mūziķu aprindās iedegušies pēc tam, kad VI Vispārējo latviešu dziesmu svētku jeb Dziesmu un mūzikas svētku revīzijas komisija augusta beigās saskaitīja tīro peļņu no svētku biļetēm.

Lasītākie

Kāpēc ar gadiem pieaug svars? Kaloriju skaitīšana nepalīdzēs, lūk, kas tev jādara

RAKSTA REDAKTORS

“Kad sāku rādīt slaidus par Ukrainu, redzēju, ka vairāki skolēni novērsa skatienu…” Pieredzes stāsts par krievvalodīgajiem jauniešiem 7

“To bezjēdzīgo brīvdienu 1. maijā sen bija laiks izbeigt.” Sociālo tīklu lietotāju viedokļi par 1.maiju kā oficiālu brīvdienu 142

Lasīt citas ziņas

Tā izrādījās 60 tūkstoši latu! Naudu glabāja Latvijas Bankā. VI Vispārējo latviešu dziesmu svētki notika 18. – 22. jūnijā un izsauca ļoti lielu publikas interesi kā pirmie Dziesmu svētki pēc valstiskuma iegūšanas. Vieniem šķita, ka nauda jāpiešķir koriem vai biedrībām, citi domāja, ka jāatalgo diriģienti, kas tik daudz pūļu ielikuši. Graubiņš šos priekšlikumus neatbalstīja, taču rosināja drīzāk naudu ieguldīt īpašā Dziesmu svētku rīcības fondā godalgām, diriģentu apmācībai vai dziesmu krājumu drukāšanai. 1927. gada 4. janvārī sanākušais koru diriģentu kongress pie šīm idejām arī palika.