1930. gada 8. maijā. Mīnu lauki Rīgas līcī 0
Pirms 90 gadiem “Jaunākās Ziņas” atzīmēja: “Pēc lietpratēju atzinuma, Vidzemes jūrmalā starp Rīgu un Ķirbižiem kopš Pasaules kara uzglabājušās triju enkurmīnu lauku atliekas, kas katrā ziņā jāiznīcina, jo tās bīstamas zvejniecībai šai rajonā.
Pirmais mīnu lauks atrodas starp Daugavu un Gauju, tuvāk pēdējai, 4–5 km attālumā no krasta, otrais – aiz Neibādes, iepretim Zvejniekciemam, 12–15 km no krasta, trešais dienvidos no Ķurmjraga, iepretim Lielkalnu mājām, Ķirbižu pagastā.
No šiem laukiem katru gadu izskalo 4–8 mīnas laukā. Vietējie zvejnieki jau vairākkārt ziņojuši attiecīgām iestādēm, ka viņiem mīnas nereti ieķeras tīklos un tie spiesti tādos gadījumos tīklus sagraizīt. Tagad, kā mums ziņo, Jūrniecības departaments griezies pie [Latvijas jūras kara flotes] eskadras štāba ar lūgumu šinī pavasarī pārkontrolēt minētās vietas un atlikušās mīnas iztrālēt.
Uzsverams, ka mīnu laukumu atliekas neatrodas kuģu ceļā un, domājams, savā laikā nav iztrālētas tāpēc, ka kuģniecību tas neapdraud.” Lai pēc iespējas kavētu ķeizariskās Vācijas flotes darbību, Pirmā pasaules kara laikā plaši ar mīnu likšanu Rīgas līcī, Irbes šaurumā un citviet Baltijas jūrā nodarbojās cara Krievijas karaflote.
Šai taktikai bija panākumi, taču tā laika “mantojumu” pilnībā no jūras nav izdevies izskaust pat mūsdienās, turklāt klāt nākušas arī Otrajā pasaules karā gan vācu, gan padomju liktās enkurmīnas, kuras regulāri atrod un neitralizē Kurzemes Baltijas jūras piekrastē.
