Pirms 90 gadiem bezpavalstnieks Ādolfs Hitlers pēc vairākiem šaubīgiem mēģinājumiem ieguva Vācijas pilsonību 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 90 gadiem bezpavalstnieks Ādolfs Hitlers pēc vairākiem šaubīgiem mēģinājumiem ieguva Vācijas pilsonību, lai varētu kandidēt 13. martā paredzētajās Vācijas prezidenta vēlēšanās kā Nacionālsociālistiskās strādnieku partijas pārstāvis.
Vācijas republikas likumdošana paredzēja, ka persona var kļūt par pilsoni arī tādējādi, ja to ieceļ par ierēdni valsts iestādē vai par mācībspēku augstskolā. Sākotnēji bija ideja, ka Braunšveigas zeme varētu Hitleru pasludināt par Braunšveigas Tehniskās universitātes profesoru. Taču doma par “profesoru Hitleru” tā uzjautrināja Vācijas un arī citu valstu presi un sabiedrības aprindas, ka to atmeta pat nacisti.
Izeju atrada citā formā – Braunšveigas zeme burtiski pāris nedēļas pirms vēlēšanām nozīmēja viņu par savu pārstāvi Vācijas Valsts padomē. Valsts padomnieka statusā Hitleram pienācās arī pilsonība. Tobrīd tā bija sensacionāla ziņa. “Jaunāko Ziņu” korespondents Berlīnē L. Raskājs viņa kandidatūru tobrīd raksturoja šādi: “Viņa programma ir tik negatīva, viņš ir cilvēks, kurš sludina tikai negatīvo.
Bet taisni tādēļ viņš ir ieguvis ārkārtīgu atbalstu. Un šodien Ādolfs Hitlers ir kandidāts Vācijas prezidenta amatam. Viņš jūtas kā vadonis un kā tāds tiek arī cildināts, kaut gan patiesībā viņš ir dažu kapitālistu, intrigantu, varu pazaudējušu ģenerāļu, pseidopolitiķu un masu histērijas ierocis.” Prezidenta vēlēšanās Hitlers gan zaudēja populārajam feldmaršalam Paulam fon Hindeburgam, toties jūlijā viņa nacistu partija ar 37,3% balsu kļuva par lielāko Reihstāgā, kas galu galā arī ļāva Hitleram kļūt par valdības vadītāju un 1933. gadā sagrābt varu.
