Pirms 90 gadiem Latvijas sabiedrībai bažas radīja 1. maija tuvošanās 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 90 gadiem pirmskara Latvijas sabiedrībai, līdzīgi kā ikkatru gadu un līdzīgi kā 9. maija gadījumā mūsdienās, bažas radīja 1. maija tuvošanās, kad bija liela iespēja piedzīvot komunistu ālēšanos un provokācijas.
“Jaunākās Ziņas” tomēr mierināja: “No uzraudzības iestāžu puses mums ziņo, ka 1. maijā nav sagaidāma komunistu uzstāšanās, lai gan kominterna centrāle Maskavā devusi rīkojumus arī Latvijā sarīkot nekārtības un demonstrācijas. Iespējams vienīgi, ka notiesātie komunisti Rīgas Centrālcietumā, Termiņcietumā un varbūt arī dažos provinces cietumos izvedīs badastreikus ar “Internacionāles” dziedāšanu un trokšņošanu.”
Rīgas policijas priekšnieks Teodors Grīnvalds bija atturīgs prognozēs, taču uzsvēra: “Aktīvākie nekārtību cēlāji parasti bija komunisti, bet pēdējos gados strādnieku masās viņu uzstāšanās vairs neatrod piekrišanu. Strādnieki no komunistiem novēršas.
Ja 1. maijā notiktu mēģinājumi traucēt kārtību, policijas rīcībā, kā arvien, būs pietiekoši daudz līdzekļu nekārtību cēlāju savaldīšanai jau sākumā. Sevišķi drošības soļi nav sperti, jo tie ir lieki. Jātic, ka mūsu strādniecības lielumlielais vairums 1. maijā izturēsies apzinīgi un norobežosies no traču rīkotājiem.”
Saeimā pārstāvētā “strādnieku un zemnieku” (komunistu) frakcija gan bija pieteikusi gājienu un mītiņu, taču saņēma iestāžu atteikumu. Savus mītiņus un demonstrācijas minētajā datumā tradicionāli rīkoja Latvijas valstij lojālie sociāldemokrāti, bet tie policijai īpašas rūpes nedarīja.
Sociāldemokrātu pasākumus līdz 1923. gadam rīkoja Rīgas centrā, Esplanādē, taču, kad tie sāka izvērsties sadursmēs un kautiņos, kopš 1927. gada 1. maija mītiņošanu pārcēla uz 1905. gada parku Grīziņkalnā.
