Pirms 80 gadiem, 1933. gada 10. maijā, pēc nacionālsociālistiski noskaņotu studentu ierosmes un ar aktīvu valsts atbalstu Berlīnē notika pirmā lielā “vācu garam neatbilstošo” grāmatu dedzināšanas akcija.

Lasītākie

Kokteilis

Cik tev gadu? Pasaki savu vecumu, un mēs pateiksim vienu svarīgu frāzi, kas tev jāņem vērā tieši šogad

Cilvēkstāsts

“Naktī izsauca galveno ārstu, bija panika, visi runāja, sačukstējās, baidījās man ko teikt…” Martas mammas Ingas stāsts par dzīves lielākajām vērtībām 12

Krievija ir sasniegusi kulmināciju frontē. Ja netiks panākta vienošanās par uguns pārtraukšanu, šī var būt pēdējā iespēja

Lasīt citas ziņas

Operas laukumā nacisti sārtā sameta desmitiem tūkstošus no bibliotēkām izņemtu sējumu, kuru autori bija ebreji, kreisi vai pacifistiski noskaņoti. Dedzināmo vidū bija Alberts Einšteins, Zīgmunds Freids, Francis Kafka, Stefans Cveigs, Tomass Manns, par Ļeņinu un Kārli Marksu nemaz nerunājot. Turpmākajās dienās nacistu ”melnajā sarakstā” iekļauto grāmatu sārti kūrās daudzās Vācijas pilsētās. Akcijai bija liela starptautiska rezonanse. ”Viduslaiki Berlīnē” – tā ”Jaunākās Ziņas”. Hitlerieši nebija oriģināli. Ritualizēti grāmatas dedzinātas kopš antīkās pasaules un viduslaiku inkvizīcijas laikiem. Ar to nodarbojās jakobīņi Lielās franču revolūcijas gaitā. Epizodiskas akcijas ”melīgu” un ”nepareizu” drukas darbu svilināšanā notikušas visos laikos, arī komunistiskajā Austrumeiropā un mūsdienās.