Pirms 80 gadiem, 1933. gada 10. maijā, pēc nacionālsociālistiski noskaņotu studentu ierosmes un ar aktīvu valsts atbalstu Berlīnē notika pirmā lielā “vācu garam neatbilstošo” grāmatu dedzināšanas akcija.

Lasītākie

Kokteilis

Melnā svītra ir aiz muguras: šīs zodiaka zīmes septembra beigās beidzot spēs atvadīties no problēmām

Kokteilis

Ja esi dzimis vienā no šiem trīs datumiem, tev uzlikts īpašs “zīmogs” no pagātnes

Eksperti brīdina par jaunas katastrofas tuvošanos: 90 procenti cilvēces var iet bojā

Lasīt citas ziņas

Operas laukumā nacisti sārtā sameta desmitiem tūkstošus no bibliotēkām izņemtu sējumu, kuru autori bija ebreji, kreisi vai pacifistiski noskaņoti. Dedzināmo vidū bija Alberts Einšteins, Zīgmunds Freids, Francis Kafka, Stefans Cveigs, Tomass Manns, par Ļeņinu un Kārli Marksu nemaz nerunājot. Turpmākajās dienās nacistu ”melnajā sarakstā” iekļauto grāmatu sārti kūrās daudzās Vācijas pilsētās. Akcijai bija liela starptautiska rezonanse. ”Viduslaiki Berlīnē” – tā ”Jaunākās Ziņas”. Hitlerieši nebija oriģināli. Ritualizēti grāmatas dedzinātas kopš antīkās pasaules un viduslaiku inkvizīcijas laikiem. Ar to nodarbojās jakobīņi Lielās franču revolūcijas gaitā. Epizodiskas akcijas ”melīgu” un ”nepareizu” drukas darbu svilināšanā notikušas visos laikos, arī komunistiskajā Austrumeiropā un mūsdienās.