Pirms 80 gadiem, 1933. gada 4. aprīlī, Saeimā notika Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanas. Tajās ar 52 balsīm ”par” uz atkārtotu termiņu tika ievēlēts Alberts Kviesis, kurš pārspēja Pauli Kalniņu.

Lasītākie

Ja jums ir 12 šādi ieradumi, pastāv lielāka iespēja nomirt agri 2

Putins jau šovasar var gūt panākumus Ukrainā, kas draud ar haosu Baltijā. Britu ģenerāļi ieskicē drūmākos scenārijus notikumu attīstībai 343

Krievijā gandrīz pilnībā nodegušajā Putina rezidencē notikuši dīvaini eksperimenti

Lasīt citas ziņas

Pēdējais saņēma 25 balsis. Šīs prezidenta vēlēšanas kļuva par pēdējām pirmskara Latvijā. To iznākums jau bija iepriekš zināms, un avīžu virsraksti tā arī vēstīja: ”Šodien A. Kviesi atkal ievēlēs par valsts prezidentu.” Valdošajai koalīcijai tobrīd bija 52 balsis, tomēr pastāvēja optimistisks uzskats, ka par A. Kviesi ”valsts un parlamenta cieņas” vārdā varētu balsot arī pilsoniskie deputāti no opozīcijas. Ebreju minoritātes deputāts Mordehajs Nuroks ”Jaunākajām Ziņām” apgalvoja: ”Domāju, ka šai kandidatūrai vismaz 60 balsis drošas. Ja pirmā balsošanā prezidentu neievēlēs, tad domāju, ka balsu skaits var pieaugt līdz 69.” Tik gludi lietas tomēr neritēja, jo daļa no zālē esošajiem 97 deputātiem atturējās, bet daļa balsoja par ”strādnieku un zemnieku” frakcijas kandidātu M. Biti.