Pirms 80 gadiem, 1934. gada 12. septembrī, Baltijas valstu ārlietu ministri Ženēvā parakstīja “Saprašanās un sadarbības līguma starp Latviju, Lietuvu un Igauniju”, vienošanos, kas pazīstama kā “Baltijas antante”.

Lasītākie

Cilvēkstāsts

“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā 58

“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 531

Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas? 32

Lasīt citas ziņas

Tas bija pirmais nopietnais baltiešu mēģinājums, diemžēl novēlots, apvienot spēkus, lai kopīgi risinātu savstarpējo attiecību un ārpolitiskās problēmas. Slepenā deklarācijā Latvija un Igaunija arī norobežojās no Polijas un Lietuvas strīda par Viļņas apgabalu, kas tik ilgi bija aizkavējis ne tikai Baltijas valstu, bet visa reģiona ciešāku sadarbošanos, lai pretotos lielākajam drošības draudam Austrumeiropā – Vācijai un PSRS. Diemžēl tālākie notikumi liecināja, ka neitralitāti pasludinājušās Baltijas antantes valstis, 1938. – 1940. gadā saduroties ar reālām briesmām savai suverenitātei, nekādi nespēja palīdzēt ne pašas sev, ne arī viena otrai.