Pirms 80 gadiem, 1934. gada 8. jūlijā, luterāņu mācītājs Ādolfs Kundziņš ap 4000 ļaužu pūļa klātbūtnē iesvētīja Raiņa kapus.

Lasītākie

Kāpēc ar gadiem pieaug svars? Kaloriju skaitīšana nepalīdzēs, lūk, kas tev jādara

RAKSTA REDAKTORS

“Kad sāku rādīt slaidus par Ukrainu, redzēju, ka vairāki skolēni novērsa skatienu…” Pieredzes stāsts par krievvalodīgajiem jauniešiem 7

“To bezjēdzīgo brīvdienu 1. maijā sen bija laiks izbeigt.” Sociālo tīklu lietotāju viedokļi par 1.maiju kā oficiālu brīvdienu 142

Lasīt citas ziņas

Kapi savu nosaukumu oficiāli bija ieguvuši 1929. gadā, pateicoties lielā dzejnieka apbedīšanai tajos, taču šīs Rīgas kapsētas statuss bija īpatnējs. Presē un tautā tos sauca par ”bezdievju kapiem” un “pagānu kapsētu”, jo sākotnēji 1925. gadā par Rīgas Jaunajiem kapiem nosauktā vieta tika paredzēta personām, kuras kristīgajai baznīcai nepieder vai ir pret to. Kapi nepiederēja nevienai draudzei un, ņemot vērā tajos dusošo uzskatus, netika uzskatīts par nepieciešamu tos iesvētīt. Uz 1934. gadu Raiņa kapos bija jau 900 apbedījumu; kādi 40 apzīmēti ar krustu. Šajā vietā atdusējās četri ebreji, pa vienam ASV un Anglijas pilsonim, divi Krievijas pilsoņi. Savus mirušos tur guldīja arī dievturi un sociāldemokrāti. Pēdējie to darīja pēc sava, laicīgā rituāla, nelaiķi glabājot sarkana auduma apvilktos zārkos. Arī padomju laikā te glabāja PSRS militāristus, kompartijas un valsts darbiniekus.