Pirms 80 gadiem, 1935. gada 1. oktobrī, Latvijas valdība piekrita Tieslietu ministrijas rosinājumam izveidot Latvijā jauna tipa ieslodzījuma vietu  – “darba namu”.

Lasītākie

Kokteilis

Saskaņa pēc vārdiem: 5 vārdu pāri, kuriem, pēc mākslīgā intelekta domām, ir vislabākā saderība

Vācu ģenerālleitnants prognozē, vai un kad Krievija varētu būt gatava uzbrukt NATO valstīm

Vai kārtējā krāpnieku shēma? “Telefonā uzrādās neatbildēti zvani. Atzvanot uz numuru, adresāts apgalvo, ka nav zvanījis” 67

Lasīt citas ziņas

To ierīkoja Zemkopības ministrijai piederošās Valmiermuižas izmēģinājumu stacijas ēku kompleksā. Turp no Valmieras centra pārveda arī pilsētas cietuma iemītniekus. Tieslietu ministrijas rīcībā muiža nonāca ar 1936. gada 1. janvāri. Lai arī Valmieras darba namā pastāvēja cietuma režīms, tika uzsvērts, ka tas nav cietums, bet “labošanas, audzināšanas iestāde”. Tajā ievietoja par vieglākiem likumpārkāpumiem nosodītos – alimentu nemaksātājus, krāpniekus, klaidoņus, ubagus, arī sievietes –, kurus cerēja “izlabot” ar darba terapiju. Iestādes rīcībā bija 400 ha lauksaimniecības zemju. Ieslodzītos nodarbināja zemkopībā, dārzkopībā, lopkopībā. Viņi strādāja kokzāģētavā, linu cehā un sulu spiestuvē. Nelielas grupas sūtīja darbā arī ārpus ieslodzījuma vietas. 30. gados Valmieras darba namā vienlaikus uzturējās ap 250 ieslodzīto. Tika apgalvots, ka iestādei esot ļoti labi panākumi pāraudzināšanā.