Pirms 80 gadiem, 1935. gada 15. septembrī, Ādolfa Hitlera Vācu nacionālsociālistiskās strādnieku partijas kontrolētais Reihstāgs izbraukuma sesijā Nirnbergā pieņēma tā sauktos Nirnbergas rasu likumus, kas bija prelūdija holokaustam.

Lasītākie

Putina pļauka Trampam: lai glābtu savu reputāciju, ASV prezidents būs spiests rīkoties. Kas patiesībā notika Stambulā?

Rosļikovs izsaka pirmās cerības pēc vēlēšanām un komentē savu “izgājienu” Saeimā 26

Taktiskais kodoltrieciens vai 50 tūkstošu karavīru ofensīva: 6 iespējamie Putina atriebības scenāriji kā atbilde uz Ukrainas “Zirnekļtīkla” operāciju

Lasīt citas ziņas

Pieņēma Vācu asiņu un vācu goda aizsardzības likumu, kā arī Reiha pilsoņa likumu. Pirmais aizliedza laulības un ārlaulības attiecības starp ebrejiem un vāciešiem, kā arī vācu sieviešu, jaunāku par 45 gadiem, nodarbināšanu ebreju mājsaimniecībās. Otrs likums pasludināja, ka Reiha pilsoņu tiesības bauda tikai vācieši vai asiņu ziņā radniecīgu āriešu tautu pārstāvji, bet visi pārējie ir iedzīvotāji bez pilsoņu tiesībām. Šajā pašā Nirnbergas sesijā nacisti paziņoja, ka līdzšinējais Vācijas melnsarkandzeltenais valsts karogs tiek aizstāts ar jaunu – sarkanu karogu ar baltu apli un kāškrustu vidū. Tāpat tika paziņots, ka Vācija atbrīvosies no 1919. gada Versaļas līguma važām un sāks bruņošanos.