Pirms 80 gadiem, 1935. gada 15. septembrī, Ādolfa Hitlera Vācu nacionālsociālistiskās strādnieku partijas kontrolētais Reihstāgs izbraukuma sesijā Nirnbergā pieņēma tā sauktos Nirnbergas rasu likumus, kas bija prelūdija holokaustam.

Lasītākie

Tārps, fekālija vai dupsis? Pirms dod vārdu savam bērnam, padomā vēlreiz: lūk, ko šie populārie vārdi nozīmē citās valodās 2

Kas tāds Krievijas-Ukrainas karā noticis pirmo reizi: Zelenskis nāk klajā ar paziņojumu, kas sašūpojis kara gaitu

Tramps sniedzis negaidītu paziņojumu par progresu kara izbeigšanā

Lasīt citas ziņas

Pieņēma Vācu asiņu un vācu goda aizsardzības likumu, kā arī Reiha pilsoņa likumu. Pirmais aizliedza laulības un ārlaulības attiecības starp ebrejiem un vāciešiem, kā arī vācu sieviešu, jaunāku par 45 gadiem, nodarbināšanu ebreju mājsaimniecībās. Otrs likums pasludināja, ka Reiha pilsoņu tiesības bauda tikai vācieši vai asiņu ziņā radniecīgu āriešu tautu pārstāvji, bet visi pārējie ir iedzīvotāji bez pilsoņu tiesībām. Šajā pašā Nirnbergas sesijā nacisti paziņoja, ka līdzšinējais Vācijas melnsarkandzeltenais valsts karogs tiek aizstāts ar jaunu – sarkanu karogu ar baltu apli un kāškrustu vidū. Tāpat tika paziņots, ka Vācija atbrīvosies no 1919. gada Versaļas līguma važām un sāks bruņošanos.