Pirms 80 gadiem, 1935. gada 4. augustā, vecajā Usmas baznīcā Usmas ezera krastā Rendas mācītājs Šķute noturēja pēdējo dievkalpojumu, bet jau nākamajā dienā sākās darbs, lai 1705. gadā celto dievnamu nojauktu un pārvestu uz Brīvdabas muzeju Rīgā.

Lasītākie

Tārps, fekālija vai dupsis? Pirms dod vārdu savam bērnam, padomā vēlreiz: lūk, ko šie populārie vārdi nozīmē citās valodās 2

Tramps sniedzis negaidītu paziņojumu par progresu kara izbeigšanā

Kas tāds Krievijas-Ukrainas karā noticis pirmo reizi: Zelenskis nāk klajā ar paziņojumu, kas sašūpojis kara gaitu

Lasīt citas ziņas

Nojaukšanas darbi beidzās 26. augustā. Mēnesi vēlāk muzejā sākās baznīcas atjaunošana jaunajā vietā. To pabeidza 6. decembrī. 1935. gada 13. decembrī arhibīskaps Teodors Grīnbergs noturēja iesvētīšanu sveču gaismā, turklāt dievkalpojumā bija klāt kā Ministru prezidents Kārlis Ulmanis, tā Valsts prezidents Alberts Kviesis. Nākamajā gadā aizvestās baznīcas vietā ezera krastā pēc arhitekta un etnogrāfa Pētera Kundziņa un Paula Ārenda projekta tapa jauna. Mūsdienās senais Usmas dievnams ir viena no Brīvības muzeja lielākajām vērtībām, varētu pat teikt – simbols. Kaut baznīcas arhitektūrā jūtama baroka ietekme, speciālisti norāda, ka Kurzemei raksturīgās detaļas un celtniecības paņēmieni liecina par latviešu namdariem.