Pirms 80 gadiem, 1935. gada 4. augustā, vecajā Usmas baznīcā Usmas ezera krastā Rendas mācītājs Šķute noturēja pēdējo dievkalpojumu, bet jau nākamajā dienā sākās darbs, lai 1705. gadā celto dievnamu nojauktu un pārvestu uz Brīvdabas muzeju Rīgā.

Lasītākie

Veselam

11 lietas, ko ievērot ikdienā, lai par 50% samazinātu risku saslimt ar vēzi

“Tos nevar nepamanīt!” Krievijas televīzija ziņo, ka helikopters, kurā atradies Putins, nonācis Ukrainas dronu uzbrukuma epicentrā

“Buferzona gandrīz visai Ukrainai” – Medvedevs paziņo to, ko pat Putins līdz šim noklusēja

Lasīt citas ziņas

Nojaukšanas darbi beidzās 26. augustā. Mēnesi vēlāk muzejā sākās baznīcas atjaunošana jaunajā vietā. To pabeidza 6. decembrī. 1935. gada 13. decembrī arhibīskaps Teodors Grīnbergs noturēja iesvētīšanu sveču gaismā, turklāt dievkalpojumā bija klāt kā Ministru prezidents Kārlis Ulmanis, tā Valsts prezidents Alberts Kviesis. Nākamajā gadā aizvestās baznīcas vietā ezera krastā pēc arhitekta un etnogrāfa Pētera Kundziņa un Paula Ārenda projekta tapa jauna. Mūsdienās senais Usmas dievnams ir viena no Brīvības muzeja lielākajām vērtībām, varētu pat teikt – simbols. Kaut baznīcas arhitektūrā jūtama baroka ietekme, speciālisti norāda, ka Kurzemei raksturīgās detaļas un celtniecības paņēmieni liecina par latviešu namdariem.