Pirms 80 gadiem, 1936. gada 12. janvārī, pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja atklāja tēlnieka Burkarda Dzeņa veidoto pieminekli gleznotājam Janim Rozentālam.

Lasītākie

7 produkti, kurus nedrīkst otrreiz sildīt: tie var nodarīt būtisku kaitējumu veselībai

TV24

Ar ko Lukašenko uzjautrinājis Slaidiņu: “Tur veči stūma ezi ārā ar visām adatām!” 12

Ar vienu roku dod, ar otru ņem – G7 dienaskārtībā vairs nav Krievijas aktīvu konfiskācija. Ir tikai bailes?

Lasīt citas ziņas

“Četros mastos saulē plīvoja valsts karogi. Pieminekļa apkārtne bija dekorēta zaļām eglītēm. Ieradās izglītības ministrs A. Tentelis, armijas komandieris ģen. K. Berķis, Universitātes rektors prof. J. Auškāps, mākslas iestāžu vadītāji. Pieminekļa atklāšanu ievadīja Reitera koris ar dziesmu “Kā gulbji balti padebeši iet”,” ziņoja avīze “Rīts”. Pieminekli cēla par ziedojumiem, un tika uzsvērts, ka “Rozentāls ir pirmais mūsu gleznotājs, kam tauta parāda tādu cieņu”. Kad 1933. gada aprīļa sākumā kļuva zināms, kāds monuments izskatīsies, “Aizkulises” indīgi rakstīja: “Uz futūristiski ģeometriska staba uzsēdināts Rozentāla rumpis ar pindzeli un paleti rokās, īsts naturālisma verķis. Visādi ērmi redzēti, saka pretinieki, bet tāds rekords vēl nebija uzstādīts.” Trīs gadus vēlāk viedoklis jau bija mainījies.