Pirms 80 gadiem, 1936. gada 12. janvārī, pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja atklāja tēlnieka Burkarda Dzeņa veidoto pieminekli gleznotājam Janim Rozentālam.

Lasītākie

Kokteilis

Melnā svītra ir aiz muguras: šīs zodiaka zīmes septembra beigās beidzot spēs atvadīties no problēmām

Gadsimtiem rūpīgi glabāts noslēpums: ko par tevi atklāj tava dzimšanas mēneša akmens

Kokteilis

Noslēpumi, ko atklāj cipari: atklāj, ko par tavu raksturu un likteni stāsta dzimšanas gada pēdējais cipars

Lasīt citas ziņas

“Četros mastos saulē plīvoja valsts karogi. Pieminekļa apkārtne bija dekorēta zaļām eglītēm. Ieradās izglītības ministrs A. Tentelis, armijas komandieris ģen. K. Berķis, Universitātes rektors prof. J. Auškāps, mākslas iestāžu vadītāji. Pieminekļa atklāšanu ievadīja Reitera koris ar dziesmu “Kā gulbji balti padebeši iet”,” ziņoja avīze “Rīts”. Pieminekli cēla par ziedojumiem, un tika uzsvērts, ka “Rozentāls ir pirmais mūsu gleznotājs, kam tauta parāda tādu cieņu”. Kad 1933. gada aprīļa sākumā kļuva zināms, kāds monuments izskatīsies, “Aizkulises” indīgi rakstīja: “Uz futūristiski ģeometriska staba uzsēdināts Rozentāla rumpis ar pindzeli un paleti rokās, īsts naturālisma verķis. Visādi ērmi redzēti, saka pretinieki, bet tāds rekords vēl nebija uzstādīts.” Trīs gadus vēlāk viedoklis jau bija mainījies.