Pirms 80 gadiem, 1936. gada 21. janvārī, Rīgas dzelzceļa stacijā uzņēmējs Kārlis Būmanis atvēra līdz tam Latvijas galvaspilsētā neredzētu ēdināšanas iestādi.

Lasītākie

Cilvēkstāsts

“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā 58

“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 531

Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas? 32

Lasīt citas ziņas

Nelielā telpā gar vienu sienu bija izvietoti automāti, kuros, iemetot attiecīgu monētu, varēja dabūt astoņu veidu sviestmaizes vai pieliet glāzi karstas tējas, kafijas, piena vai kakao. Sviestmaizi varēja nolūkot pa skatlodziņu un saņemt pēc monētas iemešanas. Visas cenas bija pielīdzinātas 10 vai 20 santīmiem, bet alus kausiņa piepildīšana automātā prasīja 25 santīmus. Saņemto varēja apēst turpat zālītē pie galdiņa. Ja klients vēlējās siltos ēdienus, bija jākāpj uz ēdinātavas otro stāvu un jāpasūta. Automātus, pēc visa spriežot, Būmanis bija iegādājies ārzemēs. Rīgai neparastais jaunievedums izrādījās neienesīgs. Pēc nepilniem diviem gadiem, 1937. gada novembrī, “Valdības Vēstnesī” lasāms, ka tiesu izpildītājs Būmaņa elektriskos ēdienu automātus izlicis izsolē.