Pirmais āboliņlapas formas ceļa krustojums

Lasītākie

Cilvēkstāsts

“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā 58

“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 531

Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas? 32

Lasīt citas ziņas

Pirms 80 gadiem, 1936. gada 21. novembrī, Vācijā, pie Leipcigas, tika atklāts Eiaropā pirmais ātrgaitas autošosejas āboliņlapas formas krustojums. Škeidicas krustojums uz Berlīnes–Minhenes šosejas lielā mērā atgādināja mūsdienās ierastos, tikai mazākas formas. Atļautais braukšanas ātrums uz “autobāņa” bija 100 km/h, kas toreizējos Latvijas apstākļos šķita fantastika. Ne Latvija, ne vairākumā citu Eiropas valstu 30. gados nejūsmoja par Hitlera Vācijā notiekošo, taču valsts autošoseju būves programma, kuru diktators aizsāka, autosatiksmes jomā padarīja Vāciju par progresīvāko Eiropā. “Visvairāk pārsteidz pilnīgi taisnās, ārkārtīgi platās un ērtās autošosejas, kas rada iespēju ļoti ātrai un gandrīz pilnīgi drošai satiksmei, ko nevarēja dot līdzšinējā veida šosejas,” 1936. gadā rakstā par Vācijas saimniecisko attīstību, atzina žurnāls “Ekonomists”. Šoseju būve, tāpat kā rūpniecības militarizācija, ļāva Hitleram izskaust bezdarbu, turklāt jaunie autoceļi vajadzības gadījumā deva iespēju pārsviest lielas karaspēka un militārās tehnikas masas.