Pirms 80 gadiem, 1936. gada 27. jūnijā, agrākā Edinburgas (Dzintaru) kūrmājas koncertdārza vietā ar latviešu simfoniskās mūzikas koncertu atklāja jauno Dzintaru koncertestrādi.

Lasītākie

Kokteilis

Ja esi dzimis vienā no šiem trīs datumiem, tev uzlikts īpašs “zīmogs” no pagātnes

Kokteilis

Melnā svītra ir aiz muguras: šīs zodiaka zīmes septembra beigās beidzot spēs atvadīties no problēmām

Veselam

Neredzamās slepkavas: četri ikdienas ieradumi, kas nemanāmi bojā asinsvadus un palielina trombu attīstības risku

Lasīt citas ziņas

Jūrmalas pilsētas galva Aleksandrs Jansons žurnālistiem šajā sakarā skaidroja: “Mūsu mūzikas dzīvei tas ir neatsverams ieguvums: līdzšinējā Dzintaru vecā estrāde bija šaura, akustiski neizdevīga, koncerti brīvā dabā bieži “aizlija” un nesa zaudējumus. Jūrmalas simfoniskā mūzika tagad pasargāta no šiem traucējumiem. Estrādes celtnei pielietoti modernie principi – sānu sienas taisnas, bet griesti lokveidīgi un īsos, krītošos fragmentos sadalīti, panākot īstu viļņu efektu, kur aiz katra fragmenta noslēpta traucējošā estrādes spuldžu gaisma, bet akustiski panākta lielāka skaņas koncentrācija un vienmērīgs plūdums.” Vēl pēc mēneša, 25. jūlijā, līdzās estrādei atklāja pirmo slēgta tipa koncertzāli Latvijā. Pēc arhitekta Viktora Mellenberga un Aleksandra Birzenieka projekta veidotā būve bija ieturēta Jūrmalas koka neoklasicisma arhitektūras stilā ar nacionāla romantisma iezīmēm. Mūsdienās Dzintaru koncertzāles komplekss ir valsts nozīmes arhitektūras un vēstures piemineklis, iekļauts Latvijas Kultūras Kanonā.