Pirms 80 gadiem, 1936. gada 5. maijā, Ministru kabinets pieņēma “tautas veselību stiprināt aicināto” Likumu par fizisko kultūru un sporta organizācijām.

Lasītākie

Kokteilis

Latvijas 9 skaistākās pilis: vietējie dārgakmeņi, ko noteikti vērts apskatīt

“Ģitārists izlēca no braucošas mašīnas un metās ūdenī pakaļ sievietei!” No Mūsas tilta Bauskā nolec sieviete

“Vai jūs runājat par cilvēku, kas ir zaudējis prātu?” Tā par savu labo draugu izteicies Tramps 2

Lasīt citas ziņas

Likums noteica, ka sporta uzdevums ir ne tikai “izaudzināt fiziski spēcīgus un veselus”, bet arī “krietnus sabiedrības locekļus ar valstisku apziņu”. Ar sporta un fiziskās kultūras jomu organizēšanu Latvijā tika uzdots nodarboties atbilstoša nosaukuma komitejai, kuras vadītāju iecēla Ministru kabinets. Likums pirmo reizi valsts vēsturē juridiski nostiprināja sporta organizāciju apvienību darbības principus un kompetenci, kā arī Latvijas Olimpiskās komitejas pienākumus, tostarp nodrošināt sadarbību ar Starptautisko olimpisko komiteju un nacionālajām olimpiskajām komitejām. No otras puses, visai grūti pateikt, kā šajā likumā bija vairāk – politikas vai patiesu rūpju par nācijas veselību. Pēc sava gara tas atbilda tā laika autoritārisma tendencēm Eiropā un vēlmei ienest vadonības kultu pat sporta dzīvē, jo “līdz šim Latvijas fiziskā kultūra un sports ir veidojušies bez stingras vadošas rokas”.