Pirms 80 gadiem, 1936. gada 5. maijā, Ministru kabinets pieņēma “tautas veselību stiprināt aicināto” Likumu par fizisko kultūru un sporta organizācijām.

Lasītākie

“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 124

Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas? 32

Kokteilis

VIDEO. “Tā ir Rita? Ko tu stāsti!” Lauris Reiniks nosauc attiecību eksperti Ritu Lasmani par bezpajumtnieci

Lasīt citas ziņas

Likums noteica, ka sporta uzdevums ir ne tikai “izaudzināt fiziski spēcīgus un veselus”, bet arī “krietnus sabiedrības locekļus ar valstisku apziņu”. Ar sporta un fiziskās kultūras jomu organizēšanu Latvijā tika uzdots nodarboties atbilstoša nosaukuma komitejai, kuras vadītāju iecēla Ministru kabinets. Likums pirmo reizi valsts vēsturē juridiski nostiprināja sporta organizāciju apvienību darbības principus un kompetenci, kā arī Latvijas Olimpiskās komitejas pienākumus, tostarp nodrošināt sadarbību ar Starptautisko olimpisko komiteju un nacionālajām olimpiskajām komitejām. No otras puses, visai grūti pateikt, kā šajā likumā bija vairāk – politikas vai patiesu rūpju par nācijas veselību. Pēc sava gara tas atbilda tā laika autoritārisma tendencēm Eiropā un vēlmei ienest vadonības kultu pat sporta dzīvē, jo “līdz šim Latvijas fiziskā kultūra un sports ir veidojušies bez stingras vadošas rokas”.